Žurnāls: Pirms lēmuma par ES sankcijām Avena pārstāvis piedāvājis pārfinansēt «airBaltic» obligācijas

Piedāvājums izteikts vēstulē, kuru parakstījis Avena pārstāvis, organizācijas «Aven Foundation» un labdarības fonda «Paaudze» valdes loceklis Igors Bass, kurš norādījis, ka Avena līdzdibinātais Luksemburgā bāzētais investīciju fonds «LetterOne» būtu gatavs izteikt piedāvājumu 380 miljonu eiro vērto «airBaltic» obligāciju pārfinansēšanai ar gandrīz trīsreiz zemāku procentlikmi — «5 līdz 6% apmērā».

Avena pārstāvis vēstulē piedāvā ne tikai ievērojami samazināt procentlikmi, bet arī pagarināt finansējuma termiņu līdz 10 gadiem (līdzšinējo piecu vietā). Risinājums būtiski stiprināšot «airBaltic» likviditāti, nodrošināšot lielāku finanšu neatkarību un veicināšot stratēģisko mērķu sasniegšanu.

«LetterOne» 2013.gadā dibināja Avens kopā ar Mihailu Fridmanu. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā abi martā atkāpās no oficiāliem amatiem fondā. Tas ļāva fondam izvairīties no sankciju piemērošanas. Vēstulē norādīts, ka «LetterOne» pārvaldītā aktīvu portfeļa vērtība pārsniedz 18 miljardus eiro, norāda žurnāls «Ir».

Kā noskaidroja žurnāls «Ir», Basa vēstuli ar vēstījumu nodot valdības locekļiem centies Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Krauklis līdz šim esot uzrunājis ministrijas, taču atsakās precizēt, kuras konkrēti. Ar fondu «LetterOne» viņš neesot saistīts, bet saticies ar tā pārstāvjiem, kad meklējis investīcijas objektiem Valkā. Krauklis par «airBaltic» pārfinansēšanu iedomājies tāpēc, «ka tā ir mežonīgi svarīga tēma,» viņš atbild žurnālam «Ir». Ministriju pārstāvji gan neesot uz piedāvājumu reaģējuši atsaucīgi.

Bass žurnālam «Ir» atzina, ka tā bijusi viņa iniciatīva sagatavot šādu «airBaltic» pārfinansēšanas piedāvājumu. Tiesa, piedāvājums esot tikai informatīvs, un tas nav nosūtīts nevienai valsts institūcijai un nav saistošs ne «airBaltic», ne «LetterOne». Tāpat Bass norāda, ka Avens nekādi neesot saistīts ar investīciju fonda vadību vai operatīvo darbu. Bass neprecizē, kādas ir viņa paša attiecības ar «LetterOne», ja reiz tā vārdā izsaka piedāvājumu, bet skaidro, ka piedāvājumu sagatavojis, jo viņa kontaktu loks un iespējas ļauj palīdzēt privātā finansējuma piesaistē. Viņam neesot arī zināms, kādas vēl investīcijas fonds «LetterOne» veicis Latvijā, bet zinot, ka fonda pārstāvji tikušies ar Ekonomikas ministriju.

«Ir» uzrunātie valdības pārstāvji žurnālam apliecināja, ka oficiālu piedāvājumu nav saņēmuši un tāpēc nevar to apspriest. Savukārt «airBaltic» vadība informēja «Ir», ka obligāciju izlaišanas noteikumi nemaz neļauj veikt pārfinansēšanu agrāk kā nākamā gada maijā. Piedāvājums izteikts augustā, neilgi pirms kārtējās lemšanas par ES sankciju pagarināšanu, par ko ES dalībvalstīm jāvienojas ik pēc pusgada.

Par «LetterOne» piedāvājumu nekas nebija zināms ne «airBaltic» finanšu direktoram Jakovļevam, ne padomes priekšsēdētājam Andrejam Martinovam. jakovļevs žurnālam «ir» norādījis, ka viņš nesaskata piedāvājumā ekonomisku pamatu.

Oficiāla vēstule ar šādu «LetterOne» piedāvājumu Satiksmes ministrijā nav saņemta, žurnālam saka satiksmes ministrs Atis Švinka (P), bet viņš par šo vēstuli esot dzirdējis. Viņaprāt, šādi iniciatīvu signāli liek būt vērīgiem un piesardzīgiem. Ja piedāvājums tiktu saņemts oficiāli, viņaprāt, tas būtu jāvērtē arī drošības iestādēm, un fonda pārvaldītajiem 18 miljardiem drīzāk būtu jākalpo Ukrainai, lai varētu iepirkt tāla rādiusa darbības raķetes un ātrāk izbeigt karu, saka Švinka.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) žurnālam apgalvo, ka valdība neko tādu nav saņēmusi, kas būtu formāli komentējams vai izmantojams valdības darbā. Ekonomikas ministrijā žurnālam «Ir» pavēstīja, ka pēdējā mēneša laikā nav bijušas oficiālas tikšanās ar «LetterOne» vai Kraukli. Vai ministram Viktoram Valainim (ZZS) bijušas kādas privātas sarunas, līdz šī raksta nodošanai tipogrāfijā viņš atbildi nesniedza.

Premjerministre Evika Siliņa nevēlas komentēt šo piedāvājumu, bet, vaicāta, vai valdībā ir vienprātība par sankciju turpināšanu Avenam un Fridmanam, Siliņa norāda, ka «mēs nekad nelemjam ne par vienu individuālo sankciju, mums ir kopīga pozīcija».

Sankcijas strādā, žunrālam «Ir» norāda Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Viļumsons. Tādēļ sankcijām pakļautās personas aktīvi meklējot veidus, kā no tām izvairīties. Sankcijām pakļauto personu labā tiekot mēģināts ietekmēt sabiedrisko domu un izdarīt spiedienu uz amatpersonām. Pašlaik Latvijā esot redzama aktīva viedokļu izplatīšana publiskajā telpā, apšaubot valdības nostāju ES sankciju jautājumā. Šādus centienus viņš nosoda, jo uzskata par mēģinājumu vājināt Latvijas nostāju pret Krievijas agresiju.

Avens pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma sankciju sarakstā iekļauts 2022.gada 28.februārī, uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kopš tā laika katra Eiropas līmeņa diskusiju ciklā par sankciju pagarināšanu bijuši politiski mēģinājumi viņu no ierobežojumiem atbrīvot, bet tas nav izdevies. Avens iekļauts arī Apvienotās Karalistes, ASV, Kanādas, Šveices, Austrālijas, Jaunzēlandes un Ukrainas sankciju sarakstos.

Miljardieris tiek dēvēts par Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvākā loka cilvēku. Viņš bija klāt arī svinīgajā audiencē Kremlī, kad Krievija sāka asiņaino iebrukumu Ukrainā. Taču viņš arī vairāk nekā 15 gadus nodarbojies ar mecenātismu un dažādu mākslas projektu atbalstīšanu Latvijā, iegādājies šeit īpašumus un veidojis saites ar Latvijas politiķiem.

Šā gada sākumā izskanēja ziņas, ka Avens pārtraucis dalību komercbankas «Alfa Bank» kapitālā. Šī ir viena no lielākajām Krievijas finanšu institūcijām, un tieši līdzdalība tajā bija iemesls sankciju noteikšanai Avenam. Savas daļas viņš pārdevis biznesa partnerim Andrejam Kosogovam, ziņoja «Financial Times».

Vaicāts, vai pateicībā par dāsno «LetterOne» piedāvājumu tiek gaidīta Latvijas iestāšanās par sankciju atcelšanu Avenam, viņa pārstāvis Bass skaidro, ka diskusijas par sankcijām esot pilnīgi atsevišķs process, kas notiek ES līmenī. Tur daudz nozīmīgāki esot ES tiesas nolēmumi un katras personas paveiktie mājasdarbi, proti, attieksme, darbības un attiecību pārtraukšana ar biznesu Krievijā.

Jau ziņots, ka 2024.gadā «airBaltic» koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šogad pirmajā pusgadā «airBaltic» zaudējumi samazinājās vairākkārtīgi — līdz 1,729 miljoniem eiro, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 3% un bija 349,648 miljoni eiro.

Līdz šim Latvijas valstij piederēja 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošās «Aircraft Leasing 1» īpašumā bija 2,03% akciju.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs 2025.gada 30.jūnijā atļāva «Lufthansa» iegādāties 10% «airBaltic» akciju.

Paredzēts, ka pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa Group» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa Group» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla.

Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.