Zīle saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā cer uz transatlantisku atbildi

Komentējot situāciju ap Ukrainu Latvijas Radio ēterā, politiķis atzina, ka Eiropas Savienībai (ES) un NATO būtu jāievieš sankcijas pret Krieviju iebrukuma gadījumā.

«Ja būs tā saucamie militāri tehniskie pasākumi, par ko ASV visu laiku brīdina, ka tas var notikt jebkuru brīdi, tad es atzīstu, ka, protams, ir jābūt [sankcijām]. Pretējā gadījumā tā ir liela nevarība no ES kopumā,» sacīja Zīle.

Vienlaikus EP deputāts atzina, ka joprojām ir jautājums, cik tās būs stingras un kāds būs to rezultāts.

«Es ļoti ceru uz transatlantisku atbildi, pamatā NATO valstu atbildi. ES arī būs kaut kāda kopējā atbilde, bet domāju, ka tā var darīt tikai maigāku šo konceptuālo pieeju. Šis ir tas brīdis, kad nevajadzētu domāt par nomierināšanu, bet parādīt stingru stāj attiecībā uz Krievijas agresīvu politiku,» pārliecināts politiķis.

Pēc viņa paustā, jau pašlaik Krievija ir ieguvusi, jo pie prezidenta Vladimira Putina brauc citu valstu līderi «sēsties pie galda un mēģināt kaut ko runāt».

Jau ziņots, ka Baltijas valstu līderi šodien, piedaloties Minhenes drošības konferencē, tiksies ar ASV viceprezidenti Kamalu Herisu. Šī būs pirmā Baltijas valstu līderu tikšanās ar ASV viceprezidenti, un tā būs iespēja pārrunāt kopīgu atbalsta sniegšanu Ukrainai Krievijas agresijas kontekstā.

LETA jau rakstīja, ka Valsts prezidents ceturtdien devās uz nozīmīgāko ikgadējo Eiropas konferenci drošības jomā — Minhenes drošības konferenci Vācijā.

Konferencē pasaules valstu un organizāciju līderi tiksies, lai šīs nedēļas nogalē apspriestos par lielākajiem izaicinājumiem drošības jomā Eiropā un pasaulē.

Minhenes drošības konferences atklāšanā klātesošos uzrunās ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, ASV viceprezidente, Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un citi.

Liela uzmanība šī gada konferencē tiks pievērsta NATO stratēģiskajai attīstībai, Eiropas drošības jautājumiem Krievijas izraisītās agresijas pret Ukrainu laikā, kā arī situācijai Baltkrievijā.