Eiropas prokuratūrā aģentūrai LETA pavēstīja, ka Zemgales puses uzņēmējs atzīts par vainīgu divu Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu — krāpšana lielā apmērā — izdarīšanā. Krāpšanas izdarītas juridiskas personas, kura bija valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņēmēja, interesēs.
2023.gadā Eiropas prokuratūrā sāktajā kriminālprocesā, kas tika izmeklēts ciešā sadarbībā ar Valsts policiju, tika konstatētas krāpšanas pazīmes divos Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētos projektos, kas īstenoti attiecīgi 2019.-2020.gadā un 2022.-2023.gadā, un kurus administrēja Lauku atbalsta dienests.
Tika noskaidrots, ka uzņēmējs viņam piederošā piena lopkopības nozares uzņēmuma interesēs bija izkrāpis valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējumu 901 095 eiro apmērā. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā Eiropas prokuratūra novērsa iespēju uzņēmējam izkrāpt otrajā no projektiem atlikušo pieejamo publisko finansējumu vēl 623 955 eiro apmērā, informēja prokuratūrā.
Kriminālprocesā tika pierādīts, ka abos projektos paredzēto lauksaimniecības ēku būvniecību veica nevis godīgā iepirkumā uzvarējusi ar atbalsta saņēmēju nesaistīta trešā persona, kā to paredz likums, bet gan ar pašu uzņēmēju saistītas juridiskās personas.
Sev piederošā uzņēmuma izsludinātajos fiktīvajos iepirkumos uzņēmējs faktiski uzvarēja pats ar sevis slepus vadītu un kontrolētu uzņēmumu, kas tikai formāli bija reģistrēts uz citas fiziskas personas vārda.
Sekojoši, būvniecībā un būvizstrādājumu piegādē tika iesaistīts gan «iepirkumā uzvarējušais» uzņēmums, gan atbalsta saņēmējs, gan vēl cits ar uzņēmēju pašu saistīts uzņēmums.
Vienlaikus, uzņēmējs nodrošināja fiktīva satura dokumentu sagatavošanu un izskata pēc veiktus naudas pārskaitījumus starp iesaistītajiem uzņēmumiem, lai noslēptu iepirkuma procedūras prasību ignorēšanu un viennozīmīgo interešu konfliktu, kā arī faktu, ka būvniecības faktiskās izmaksas daudzās būvdarbu pozīcijās patiesībā bija zemākas, nekā norādīts Lauku atbalsta dienestam iesniegtajos dokumentos, informēja prokuratūrā.
Šīs uzņēmēja darbības bija vērstas uz to, lai, slepeni samazinot projekta faktiskās izmaksas, viņam piederošais uzņēmums varētu pēc iespējas izvairīties no pienākuma projektā ieguldīt savu finansējuma daļu.
Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienestam pilnībā atmaksāja izkrāpto publisko finansējumu. Uzņēmējam un atbalsta saņēmējam noteikts administratīvs aizliegums piedalīties projektu iesniegumu atlasē uz trīs gadiem.
Ar iepriekšminēto tiesas spriedumu apstiprinātas Eiropas deleģētā prokurora noslēgtās vienošanās ar uzņēmēju un ar juridisko personu, kuras interesēs noziedzīgie nodarījumi izdarīti.
Galīgais sods uzņēmējam noteikts 75 480 eiro naudas sods, savukārt juridiskajai personai kā galīgais piemērojamais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis noteikta naudas piedziņa 425 500 eiro apmērā. LETA zināms, ka šis uzņēmums ir Aizkraukles novadā reģistrētais SIA «Vecsiljāņi».
«Firmas.lv» informācija liecina, ka Sprukulis kopš 2019.gada ir uzņēmuma patiesais labuma guvējs, bet no 2025.gada vasaras — arī Reinholds Sprukulis. Pērn uzņēmums apgrozīja 7 262 278 eiro un strādāja ar 3 678 248 eiro peļņu.
Sprukulis ir saistīts arī ar citiem uzņēmumiem. Piemēram, viņš ir padomes loceklis kooperatīvajā sabiedrībā «Piena loģistika».
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.