Zelenskis savā «Telegram» kanālā publicēja ordeņa un pasta sūtījuma pavadzīmes fotogrāfiju.
«Vakar Polijas prezidents norādīja, ka Baltā Ērgļa ordenis nav parasts apbalvojums. Tas ir Polijas Republikas visaugstākās uzticības simbols. Tas nozīmē īpašu saikni ar Polijas valsti un īpašu tautas pateicību. Šāds simbols prasa ne tikai nopelnus, bet arī cieņu pret vērtībām, kas veido mūsu sabiedrības pamatu. Tātad, ja tiek uzskatīts, ka šis īpašais simbols var palikt Katrīnai II, Benito Musolīni un Gerhardam Šrēderam, tad mēs Ukrainā par to nestrīdēsimies,» raksta Zelenskis.
Viņš pateicās Polijas tautai par atbalstu un sadarbību cīņā pret Krievijas agresiju.
«Ukraina nekad neaizmirst par solidaritāti un apzinās, ka sadarbība starp valstīm un tautām mūsu reģionā ir viena no reālajām drošības garantijām gan ukraiņiem, gan katrai kaimiņvalstij. Ukraina turpinās aizstāvēt sevi šajā Krievijas izraisītajā karā, un mēs noteikti panāksim cienīgu mieru,» pavēstīja Zelenskis. «Mēs uzskatījām, ka tieši Ukrainas tautai un mūsu armijai 2023. gadā tika piešķirts Baltā Ērgļa ordenis. Tā toreiz tika teikts. Šodien es nosūtīju ordeni Polijas prezidentam.»
Polijas prezidents Karols Navrockis piektdien paziņoja, ka atņem Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim valsts augstāko apbalvojumu saistībā ar Zelenska lēmumu godināt Otrā pasaules kara vienību, kas saistīta ar poļu civiliedzīvotāju slaktiņu.
Video paziņojumā, kas publicēts Polijas prezidentūras «X» kontā, Navrockis sacīja, ka atņem Zelenskim Polijas Baltā Ērgļa ordeni, kas viņam tika piešķirts pirms trim gadiem.
Pēc Navrocka lēmuma atņemt ordeni Zelenskim par atteikšanos no Polijas apbalvojumiem paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs un Ukrainas vēstnieks Polijā Vasils Bondars.
Kritiku par Navrocka lēmumu paudis arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks, brīdinot, ka pieaugošā spriedze starp Poliju un Ukrainu varētu nākt par labu Krievijai.
«Konflikts starp Poliju un Ukrainu iepriecina Putinu un satrauc mūsu sabiedrotos,» pavēstīja Tusks. Viņš norādīja, ka abu valstu prezidentu uzdevums būtu mazināt spriedzi, nevis padziļināt nesaskaņas, piebilstot, ka frontes līnija atrodas citur.
Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgais speciālo operāciju centrs «Ziemeļi», kas pašlaik cīnās pret Krieviju, 26. maijā tika nosaukts par «UPA varoņiem», lai «atjaunotu nacionālās armijas vēsturiskās tradīcijas».
Zelenska lēmums izraisīja sašutumu Polijā, un to kritizēja politiķi no visa politiskā spektra.
Kamēr Ukrainas Sacelšanās armija (UPA) Ukrainā tiek godāta par tās lomu cīņā par valsts neatkarību, Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu, kas bija poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Šis jautājums ir viens no nepatīkamākajiem Ukrainas-Polijas attiecībās.
Volīnijas slaktiņš jeb Volīnijas traģēdija bija UPA veiktas etniskās tīrīšanas — poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu. Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943. gada 11. jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945. gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu. Atriebes uzbrukumos un tam sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu. Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947. gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.