Zāļu ražotāju asociācija valsts zāļu rezerves fonda izveidē aicina iesaistīties prezidentu

«Neskatoties uz pieaugošiem ģeopolitiskajiem riskiem un saspīlējumiem, darbs pie rezervju izveides Latvijā joprojām norit nesamērīgi lēni un bez skaidra laika ietvara sistēmas ieviešanai,» uzsver Dūrēja-Dombrovska, piebilstot, ka jautājuma lēnā virzība rada augstus riskus valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības noturībai kopumā, jo medikamentu apgādes nodrošināšana iedzīvotājiem krīzes situācijās ir Latvijas drošības jautājums.

Dūrēja-Dombrovska skaidro, ka, pretēji atbildīgo amatpersonu apgalvojumam, Latvijā šādu rezervju nav arī visās slimnīcās, un nav arī skaidra plāna, kad šāda sistēma tiks izveidota. «Ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu, mūsuprāt, arī Valsts prezidentam ir šis jautājums jāierindo savā prioritāšu lokā un jāprasa risinājumi no atbildīgajām iestādēm,» norāda LZR izpilddirekotre.

Vēstulē LZR vērš uzmanību, ka katastrofāla situācija veselības un farmaceitiskās aprūpes jomā Latvijā var iestāties ne tikai kara un militāru apdraudējumu gadījumā, bet arī, piemēram, starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ.

Pēc Zāļu Valsts aģentūras datiem, Latvijā 94% no visiem medikamentiem tiek importēti, bet 6% nodrošina vietējie zāļu ražotāji.

Dūrēja-Dombrovska uzsver, ka situācija, kad valstī nav medikamentu rezervju, jau patlaban rada lielus riskus visiem Latvijas pacientiem un iedzīvotājiem.

Vienlaikus viņa pauž, ka Igaunijā, kur ir izveidotas zāļu rezerves un darbojas sistēma krājumu veidošanai, uzturēšanai un nodrošināšanai, jau patlaban tās tiek izmantotas gadījumos, ja kāds no medikamentiem tirgū nav pieejams. «Tā kā Latvijai ir savi vietējie zāļu ražotāji, mums ir unikāla iespēja, izveidot gan rezerves un apgādes sistēmu, gan arī nodrošināt papildu ražošanas jaudas, ko varam izmantot ārkārtas situācijās, samazinot atkarību no starptautiskajām piegādes ķēdēm,» skaidro Dūrēja-Dombrovska.

Jau vēstīts, ka Latvijas veselības aprūpes, mediķu, pacientu, farmācijas un drošības organizācijas atklātā vēstulē aicināja Veselības ministriju (VM) un citas atbildīgās institūcijas nekavējoties sākt darbu pie zāļu valsts rezerves fonda izveides.

Parakstītajā vēstulē organizācijas aicina atbildīgās iestādes nekavējoties sākt darbu pie zāļu stratēģisko rezervju izveides, paužot gatavību līdzdarboties sistēmas izveidē. Šādu iniciatīvu jau ilgāku laiku virza Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija, kas apvieno zāļu lieltirgotājus.

Aicinājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), veselības ministram, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV), aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) ir parakstījusi Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls.

Organizācijas norāda, ka esošā zāļu apgādes sistēma spēj efektīvi nodrošināt ikdienas vajadzības, taču dažādu apdraudējumu un krīžu gadījumā pastāv augsti riski, ka virkne hronisko pacientu paliktu bez nepieciešamajām zālēm.

Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens uzsver, ka Covid-19 pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā uzskatāmi parādīja, cik ievainojama ir Latvija no zāļu apgādes viedokļa, kam, viņaprāt, galvenais iemesls ir lielā atkarība no ārvalstu zāļu importa.

«Pašlaik Latvijas tirgū 94% zāļu veido imports. Tāpēc ir augsts risks, ka piegādes ķēžu traucējumu gadījumā mūsu valsts iedzīvotāji vienkārši var palikt bez viņiem nepieciešamajiem medikamentiem. Tieši tādēļ mēs kopā ar citām nozares organizācijām aicinām negaidīt kārtējo krīzi, bet kopā strādāt pie efektīva risinājuma rezervju izveidei, lai parūpētos par medikamentu nepārtrauktu pieejamību hroniskajiem pacientiem jebkādā situācijā,» pauž Lībķens. Viņš arī atsaucas uz Igaunijas pieredzi, kur jau tiek veidotas valsts zāļu rezerves un šogad februārī pieņemts lēmums izveidot pat rezerves arī veterinārajiem medikamentiem.

Vēstules autori uzsver, ka citās valstīs atsevišķu medikamentu nepieejamība pēdējo piecu gadu laikā ilgusi pat 130 dienas, galvenokārt neiroloģisko un kardiovaskulāro slimību grupās. Šis apstāklis ne tikai ietekmē pacientus, kuriem nepieciešama nepārtraukta medikamentoza terapija, bet arī palielina veselības aprūpes izmaksas.

Vēstules autori informē, ka Eiropas Komisija, Eiropas zāļu aģentūras un Eiropas Zāļu aģentūra ir apstiprinājusi kritiski svarīgo zāļu sarakstu. Latvijas ražotāji jau tagad strādā pie šī saraksta izpētes, lai apzinātu, kurus no medikamentiem jau šobrīd ražo Latvijā un kuru ražošanu varētu operatīvi sākt, ja tiek pārtrauktas starptautiskās piegādes.