VM valsts sekretāre: Ir cerība pirmās 6000 vakcīnas pret Covid-19 saņemt līdz Ziemassvētkiem

Viņa sacīja, ka plānots sākumā saņemt 6000 vakcīnu, kas tiks izmantotas tieši mediķu vakcinēšanai. «Tas ir pietiekami,» pauda valsts sekretāre, piebilstot, ka patlaban «mēs ļoti gatavojamies — iepirkumi ir procesā».

Tiekot risināti arī loģistikas jautājumi — iepirkta gan pārvadāšanas loģistika, gan aukstuma ķēdes. Vienlaikus esot apzinātas visas vietas, kur vakcināciju veiks, un personāls, kurš to veiks. Pēc VM pārstāves sacītā, vakcinācija varētu notikt arī uz vietas slimnīcās, iesaistot tās nodrošināšanā arī slimnīcās personālu.

Viņa arī teica, ka pašreiz tiek risināt jautājums par «mobilo vakcināciju». «Pilnīgi noteikti pie tik lielas vakcinācijas, kā tas tiek plānots, no savas puses redzam, ka ir objektīvi, ja kaut kādā mirklī mēs brauksim uz darba kolektīviem,» viņa teica, piebilstot, ka arī uz sociālās aprūpes centriem būtu jābrauc klātienē.

Vienlaikus tiek meklētas arī saldētavas, tomēr šo jautājumu risināt būšot vieglāk, jo, kā norādīja Mūrmane-Umbraško, Valsts asinsdonoru centram jau ir saldētavas, kas spēj nodrošināt ļoti zemu temperatūru. «Mēs esam apzinājuši, ka Latvijā šāda apjoma vakcīnas, pat ja tās piegādātu vienā dienā, būtu iespējams uzglabāt,» atklāja VM valsts sekretāre.

Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvijā jau ir vakcinācijas kabineti, tādējādi paredzēts izmantot arī tos. «Patlaban pērkam, kas šīs vakcīnas izvadās — tas ir visbūtiskākais -, jo atsevišķām vakcīnām ir augstas drošības prasības,» pauda Mūrmane-Umbraško.

Viņa tostarp skaidroja, ka vakcīnas Latvijā ienāks pakāpeniski, kas nozīmē, ka vakcinēt būs vieglāk tieši uzglabāšanas un loģistikas kontekstā, bet vienlaikus tas nozīmē, ka daļai grupu šis process būs jāatliek uz vēlāku laiku.

«Pfizer» un «BioNTech» ražotajai vakcīnai esot ārkārtīgi sarežģīta uzglabāšana un loģistika, bet tieši šī vakcīna būtu pirmā, kura Latvijai būtu pieejama. Vienlaikus valsts sekretāre norādīja, ka «Pfizer» un «BioNTech» vakcīnas ražotāji esot pauduši gatavību faktiski vakcīnas piegādāt «jau līdz vakcinācijas kabinetam».

Pārējie ražotāji savukārt šādu opciju nepiedāvājot, tāpēc paredzēts, ka loģistikā varētu iesaistīties lieltirgotavas. «Ar lidmašīnām mēs tās [vakcīnas] atgādājam līdz Latvijai un tālāk tā paliek lieltirgotavu loģistika,» skaidroja Mūrmane-Umbraško.

Kā norādīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Latvijā Uldis Mitenbergs, ir «apsveicami, ka Latvijai ir stratēģija, kā veikt vakcināciju». Viņš arī atzinīgi vērtēja mērķi kopumā vakcinēt 800 000 iedzīvotāju, piebilstot, ka pasaulē tiek plānots sākumā vakcinēt vismaz 3% kopējās populācijas, bet līdz nākamā gada beigām — 20%.

«Latvijas stratēģija pilnībā atbilst PVO ekspertu grupas sniegtajām rekomendācijām,» piebilda Mitenbergs.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis savukārt uzskata, ka ātrāk par martu vakcīnas aktīvā lietošanā Latvijā saņemt nevarēs. Mediķis arī vērsa uzmanību uz sadales jautājumu, jo, viņaprāt, sākotnējais vakcīnu daudzums nebūs pietiekams, lai tās piešķirtu «visiem uzreiz».

Jau ziņots, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) šonedēļ saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 — no uzņēmumiem «BioNTech» un «Pfizer», kā arī farmācijas kompānijas «Moderna».

Rekomendāciju par «BioNTech» un «Pfizer» izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par «Moderna» vakcīnu — līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā — no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem — tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.

VM aplēsusi, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro. Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.

VM galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis aģentūrai LETA sacīja, ka tad, kad Latvijā vakcīna būs pieejama, tās skaits būšot neliels, un Latvija vakcinācijai pret Covid-19 būs gatava. Viņš minēja, ka attiecībā uz «Pfizer» vakcīnu ir zināms loģistikas izaicinājums, jo jānodrošina īpašas aukstuma ķēdes. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sākumā Latvijai nepiegādās milzīgu daudzumu vakcīnu, tāpēc Latvija tam būs gatava, un pie tā jau strādājot.

Arī Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens sacīja, ka Latvijā jau strādā pie šīs vakcīnas specifiskā temperatūras režīma nodrošināšanas, kas nepieciešams ilgtermiņa glabāšanai. Esošā informācija liecinot, ka īstermiņā šīs vakcīnas varēšot glabāt normālā aukstuma režīmā, proti, ledusskapja režīmā, tāpat kā citas vakcīnas, norādīja ZVA direktors.