Vitenbergs: Covid-19 krīzes pārvarēšanā ir būtiski nepieļaut ES vienotā tirgus konkurences kropļošanu

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka ceturtdien Vitenbergs telefonsarunā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieci, komisāri konkurences jautājumos Margrēti Vestageri, pārrunāja ekonomikas attīstību un īstenotos valsts atbalsta pasākumus uzņēmējiem Covid-19 laikā krīzes laikā.

Vitenbergs norādīja, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanā ir būtiski ne tikai turpināt sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem, bet arī nepieļaut ES vienotā tirgus brīvību un brīvas konkurences kropļošanu. «Eiropas ekonomikas atveseļošanā ir nepieciešams pagarināt valsts atbalsta pagaidu noregulējuma darbību, lai atbalstītu uzņēmumus šajā sarežģītajā laikā,» pauda ministrs.

Pēc EM minētā, sarunas laikā abas puses uzsvēra, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanā ir būtisks spēcīgs un saskaņots vienotais tirgus, turklāt ekonomikas ātrākai atveseļošanai būtu jāstiprina četras vienotā tirgus brīvības, neraugoties uz Covid-19 ietekmi, atbildot digitālajai revolūcijai inovatīvā un klimatam draudzīgā veidā.

Sarunā ekonomikas ministrs uzsvēra, ka nepieciešams turpināt valsts atbalsta pasākumus tūrisma nozarei, kurā Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi joprojām rada būtisku risku un nākotnes nenoteiktību.

Telefona sarunas laikā puses pārrunāja arī jaunās Eiropas konkurences politikas iniciatīvas — «Balto grāmatu» par ārvalstu subsīdijām vienotajā tirgū un jauno konkurences rīku.

Vitenbergs atzinīgi vērtēja nepieciešamību risināt «Baltajā grāmatā» par ārvalstu subsīdijām minētās problēmas, jo subsīdijas, ko ārpus ES esošās valstis piešķir uzņēmumiem ES, arvien vairāk negatīvi ietekmē vienoto tirgu un konkurenci.

Ministrs informēja, ka arvien biežāk tiek konstatēts, ka ārvalstu subsīdijas ir palīdzējušas pārpirkt ES uzņēmumus, palīdzējušas to saņēmējiem iegūt lielāku tirgus daļu, ietekmēt preču cenu noteikšanas politiku, traucējušas konkurencei publiskajā iepirkumā vai palīdzējušas apgūt ES fondu līdzekļus, tādējādi kaitējot ES uzņēmumiem, kuriem tādas subsīdijas ir liegtas. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka risinājums nedrīkst radīt papildu slogu ES uzņēmumiem.

Tāpat ministrs pauda provizorisku atbalstu jaunajam konkurences rīkam, ar ko Eiropas Komisija plāno nākt klajā nākamgad. Rīks paredz sniegt konkurences iestādēm papildus instrumentus cīņā pret tādām lielo platformu radītām problēmām konkurencē kā tirgus spēka izmantošana, uzspiežot netaisnīgus noteikumus saviem lietotājiem, stratēģiska konkurentu uzņēmumu pārņemšana, pieejas datiem ierobežošana, kas rada konkurences trūkumu tirgos.

Sarunas noslēgumā ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai, kurā dominē mazie un vidējie uzņēmumi, ir īpaši svarīgi, lai lielās globālās platformas nodrošinātu taisnīgus «spēles noteikumus» uzņēmumu iekļūšanai un darbībai šādās platformās un godīgu sāncensību.