Viņķele: Veidojam īpašu kompensācijas mehānismu dīkstāvē esošajiem medicīnas darbiniekiem

Līdz šim veselības aprūpes darba devēji joprojām nebija saņēmuši juridiskas garantijas par to, ka viņiem tiks piešķirti līdzekļi dīkstāves skarto darbinieku darba samaksas saglabāšanai atbilstoši Darba likumam. Savukārt Veselības ministrija pagājušajā nedēļā norādīja, ka drīzumā taps precīzs priekšlikums par dīkstāves radīto zaudējumu kompensēšanu valsts un pašvaldību ārstniecības personām.

Ministre arī norādīja, ka veselības aprūpē strādājošo atalgojumi nebūtu samērīgi ar pašreizējo dīkstāves pabalstu, kura maksimālais izmaksas apmērs ir 700 eiro. «Lai nokompensētu [mediķu atalgojumu] caur valsī kopumā pieņemto dīkstāves mehānismu ar 700 eiro ierobežojumu — to varētu uzskatīt par tādu kā ņirgāšanos no valsts puses,» pauda Viņķele.

Tomēr par to, kāds tieši būs šis atbalsta mehānisms, vēl tiek lemts, bet, kā piebilda ministre, patlaban tiek domāts par griestu noteikšanu trīs minimālo algu apmērā. Trīs minimālās algas ir 1290 eiro.

Lai gan arī trīs minimālo algu apmēra griesti konkrētos gadījumos varētu nenosegt visu atalgojumu, ir jāņem vērā, ka šī krīze nav radusies valdības dēļ, argumentēja ministre.

Pēc minētā atbalsta mehānisma izveides tas tiks virzīts izskatīšanai valdībā. «Es ceru, ka mums sekmēsies pietiekami ātri,» piebilda Viņķele.

Tāpat arī tiek apsvērta konkrētu ambulatoro pakalpojumu sniegšanas atsākšana. Veselības ministre pavēstīja, ka saistībā ar šo jautājumu pastāvīgi notiek sarunas ar pakalpojumu sniedzējiem, kā arī epidemiologiem un infektologiem. «Šonedēļ mēs atkal nākam kopā, un izvērtējam to praksi, ko ārstniecības iestādes ir īstenojušas (..) skatāmies, ko likt atpakaļ — ja diagnostiku, tad kurām grupām,» skaidroja Viņķele.

Pēc ministres paustā, arī šodien paredzēts tikties ar pakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā tiek prognozēts, ka būs iezīmējušās vadlīnijas.

Tomēr procesu sarežģī tas, ka medicīnas darbinieki nereti sniedz abus — gan ambulatoros, gan stacionāros pakalpojumus, kas paaugstina infekcijas pārneses risku. Vienlaikus arī šos pakalpojumu ierobežojumus nav iespējams saglabāt pārāk ilgi, jo tas varētu radīt citus izaicinājumus veselības aprūpes sistēmai.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā tika panākta vienošanās starp Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību un Veselības ministriju par dīkstāves radīto zaudējumu kompensēšanu valsts un pašvaldību ārstniecības personām.

Vienošanās tapusi neskatoties uz ministres iepriekš pausto, proti, 2.aprīļa preses konferencē Viņķele norādīja, ka jautājums par valsts un pašvaldību slimnīcu darbinieku neiekļaušanu dīkstāves pabalstu saņēmēju grupā ir risināms tāpat kā visu citu nodarbināto jautājumi.

Vaicāta, vai netiek meklēts kāds risinājums konkrētu medicīnas darbinieku iekļaušanai dīkstāves pabalsta saņēmēju grupā, ministre sacīja, ka, viņasprāt, «īpaša pieeja kādas profesionālās grupas bezdarba jautājumu risināšanā nebūtu taisnīga».

Kā vēstīts, domājot par darbinieku un pacientu drošību, sakarā ar Covid-19 izplatību ārstniecības iestādes ieviesušas ierobežojumus dažādiem veselības aprūpes pakalpojumiem.