Vienojas Rīgas 2. slimnīcā attīstīt hronisko pacientu aprūpi un ortopēdiju

Ministrijā norāda, ka slimnīcas attīstība ļautu būtiski palielināt gultu skaitu ikdienas vajadzībām un stiprinātu stacionārās aprūpes spēju Rīgā. VM un Nacionālais veselības dienests arī kopumā turpināšot darbu ar slimnīcām pie terapijas un hronisko pacientu aprūpes gultu skaita pakāpeniskas palielināšanas.

Ministrijā informē, ka pašlaik Jūras medicīnas centrā izveidotas 75 hronisko pacientu aprūpes gultas, tomēr pieejamā kapacitāte nav pietiekama pieaugošajām vajadzībām.

Pēc sākotnējiem vērtējumiem Rīgā būtu nepieciešams izveidot kopā 200 terapijas un ilgstošās aprūpes profila gultas, norāda VM.

Sēdē arī norādīts uz nepieciešamību kopumā risināt traumatoloģijas pakalpojumu pieejamību Rīgas kreisajā krastā, sevišķi ņemot vērā potenciālas apdraudējuma situācijas.

Sarunas laikā pārrunāta arī Rīgas Dzemdību nama attīstīšana par daudzprofilu mātes un bērna aprūpes centru, stiprinot ambulatoros pakalpojumus, grūtniecības un pēcdzemdību aprūpes nepārtrauktību, kā arī veselības aprūpes speciālistu izglītību un pētniecību.

Tāpat sēdē uzmanība pievērsta veselību veicinošu skolu videi, vienojoties sadarboties jautājumos, lai stiprinātu bērnu un jauniešu veselībpratību, emocionālo labbūtību, fiziskās aktivitātes un veselīgus dzīvesveida paradumus.

Kā vēstīts, pēdējā laikā aktualizējušās diskusijas par slimnīcu kapacitāti Rīgā un universitāšu slimnīcu noslogojumu. Vēstīts, ka pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļas mēdz veidoties stundām gari Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu sastrēgumi. Jūnija sākumā kādai brigādei līdz pacienta nodošanai nācies gaidīt gandrīz divas stundas. Līdzīga situācija bija izveidojusies arī pērn martā.

Veselības ministrs atzinis, ka Rīgai trūkst zemākā līmeņa slimnīca. Trešdien intervijā TV3 raidījumā «900 sekundes» viņš uzsvēra, ka liela daļa pacientu Stradiņa slimnīcā ierodas no Rīgas un ne visiem ir vajadzīga palīdzība šāda līmeņa slimnīcā. «Daļu no viņiem varētu ārstēt jebkurā mazā slimnīcā,» atzina ministrs.

Arī Stradiņa slimnīcas valdes locekle Dace Žentiņa paudusi, ka Rīgā trūkst vai nu vēl vienas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas, vai arī kādas slimnīcas, kur palīdzēt pacientiem, kuriem nav nepieciešami augstākā līmeņa medicīnas pakalpojumi.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P) sprieda, ka problēmas ar hronisko slimnieku gultām sākās brīdī, kad 2009. gadā Veselības ministrija likvidēja Rīgas 1. slimnīcu, kas patlaban darbojas kā ambulatorā poliklīnika.

«Atgādināšu, ka veselības aprūpes pieejamība no finansējuma viedokļa ir atkarīga no valsts,» uzsvēra Rīgas mērs, piebilstot, ka gadījumā, ja būs pieejams finansējums, arī privātais sektors būs atvērts sadarbībai.