Vidusāzijas un Dienvidāzijas savstarpējā mijiedarbība: sadarbības problēmas un perspektīvas

2012 gadā Indija paziņoja par politiku “Savienojums ar Vidusāziju”, un 2015 gadā Narendra Modi kļuva par pirmo Indijas premjerministru, kurš apceļoja visas piecas reģiona valstis.

2014 gadā Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācija (SAARC) sammitā Nepālā, kurā piedalījās astoņu valstu līderi (tostarp Afganistāna), tika pieņemta kopēja deklarācija, kurā tika norādīts “savienot” Dienvidāziju ar kaimiņu reģioniem, tostarp Centrālāziju, dažādās ekonomikas sfērās.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Āzijas un Klusā okeāna ekonomikas un sociālo lietu komisijas (ESCAP) īpašais ziņojums 2013 gadā uzsvēra Centrālās un Dienvidāzijas tirdzniecības integrācijas potenciālu. Īpaši tika atzīmēts, ka starpreģionu tirdzniecības sadarbība ļaus Centrālāzijas valstīm panākt lielāku tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu nekā ar piecu reģiona valstu iekšējo reģionu integrāciju.

Pateicoties savstarpējai mijiedarbībai, Vidusāzijas valstu reģionālā eksporta pieaugums salīdzinājumā ar 2010 gadu palielinājās un sasniedza 187%, bet Dienvidāzijas valstu eksports — par 133%. Tika paredzēts, ka Centrālāzijas valstis visvairāk gūs labumu tādās nozarēs kā tekstilizstrādājumi un apģērbi, lopkopībā un gaļas produkti, pakalpojumi, pārtikas pārstrādē un vieglā ražošanā. Tirdzniecības sadarbības attīstība var izraisīt arī investīciju mijiedarbībasVidusāzijas un Dienvidāzijas savstarpējā mijiedarbība: sadarbības problēmas un perspektīvas

Pēdējo desmit gadu laikā savstarpēja mijiedarbības attīstība starp Centrālo un Dienvidāziju ir piesaistījusi pastiprinātu analītiķu, pētnieku, ANO ekspertu un citu starptautisku, kā arī reģionālu organizāciju Pieaugošo interesi par reģionālo mijiedarbību Dienvidāzijā veicināja diezgan augsti šī reģiona valstu izaugsmes rādītāji 2010 gadā, it īpaši perspektīvas Indijas pārveidošanai par vienu no lielākajām ekonomikām pasaulē. Palielinājusies arī Dienvidāzijas valstu uzmanība sadarbībai ar Krieviju (EAEU) un citām Eirāzijas valstīm.

2012 gadā Indija paziņoja par politiku “Savienojums ar Vidusāziju”, un 2015 gadā Narendra Modi kļuva par pirmo Indijas premjerministru, kurš apceļoja visas piecas reģiona valstis.

2014 gadā Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācija (SAARC) sammitā Nepālā, kurā piedalījās astoņu valstu līderi (tostarp Afganistāna), tika pieņemta kopēja deklarācija, kurā tika norādīts “savienot” Dienvidāziju ar kaimiņu reģioniem, tostarp Centrālāziju, dažādās ekonomikas sfērās.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Āzijas un Klusā okeāna ekonomikas un sociālo lietu komisijas (ESCAP) īpašais ziņojums 2013 gadā uzsvēra Centrālās un Dienvidāzijas tirdzniecības integrācijas potenciālu. Īpaši tika atzīmēts, ka starpreģionu tirdzniecības sadarbība ļaus Centrālāzijas valstīm panākt lielāku tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu nekā ar piecu reģiona valstu iekšējo reģionu integrāciju.

Pateicoties savstarpējai mijiedarbībai, Vidusāzijas valstu reģionālā eksporta pieaugums salīdzinājumā ar 2010 gadu palielinājās un sasniedza 187%, bet Dienvidāzijas valstu eksports — par 133%. Tika paredzēts, ka Centrālāzijas valstis visvairāk gūs labumu tādās nozarēs kā tekstilizstrādājumi un apģērbi, lopkopībā un gaļas produkti, pakalpojumi, pārtikas pārstrādē un vieglā ražošanā. Tirdzniecības sadarbības attīstība var izraisīt arī investīciju mijiedarbībasVēl viens šķērslis ir drošības situācija Afganistānā.

Tāpēc miera procesa uzsākšana un virzīšana Afganistānā ir nepieciešams nosacījums lielu transporta un enerģētikas trans-Afganistānas projektu īstenošanai. Ņemot vērā iepriekš minētās problēmas, eksperti iesaka, pirmkārt, paātrināt Centrālāzijas valstu pievienošanos PTO.

Otrkārt, sākt darbu pie brīvās tirdzniecības zonas izveides un ilgtermiņā noslēgt visaptverošu partnerības nolīgumu, kas aptvers preču un pakalpojumu tirdzniecību, tirdzniecības veicināšanu un ieguldījumus starp Centrālo un Dienvidāziju.

Treškārt, izstrādāt Centrālas un Dienvidāzijas mijiedarbības attīstības programmu. Lai izpētītu iespējas dažādās transporta un telekomunikāciju jomās, var izveidot Ekspertu grupu, kas palīdzēs sagatavot priekšizpēti un priekšlikumus finansēšanai.Ceturtkārt, ir jāizstrādā un jāpieņem mijiedarbības programma banku infrastruktūras attīstībai, lai piesaistītu privātos ieguldījumus, īpaši Vidusāzijā.

Piektkārt, ir svarīgi izveidot mijiedarbības mehānismu enerģētikas nozarē, ieskaitot enerģētikas dialogu abu reģionu enerģētikas ministru līmenī.Ceturtkārt, ir jāizstrādā un jāpieņem mijiedarbības programma banku infrastruktūras attīstībai, lai piesaistītu privātos ieguldījumus, īpaši Vidusāzijā.

Piektkārt, ir svarīgi izveidot mijiedarbības mehānismu enerģētikas nozarē, ieskaitot enerģētikas dialogu abu reģionu enerģētikas ministru līmenī.

Andrejs Antonovs.