Vides aizsardzības politiku turpmāk pārraudzīs KEM

Valdības apņemšanās panākt klimata, enerģētikas un vides aizsardzības mērķu sasniegšanu ir nostiprināta valdības deklarācijā, kas paredz ar šā gada 1.jūliju nodot vides aizsardzības politikas jomu izņemot dabas aizsardzības jomu KEM pārraudzībā.

KEM izveidoja 2023.gada 1.janvārī, reorganizējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). KEM darbu uzsāka enerģētikas un klimata politiku eksperti no abām ministrijām, savukārt atbalsta funkciju nodrošināšanu KEM vajadzībām tika uzticēts veikt VARAM.

KEM norāda, ka vides politika koncentrējas uz zemes, gaisa un ūdens resursu ilgtspējīgu un efektīvu pārvaldību. Pārraugot šo sektoru, KEM strādās ar tādām sabiedrības labklājību ietekmējošām jomām kā aprites ekonomikas veicināšana un atkritumu apsaimniekošanu, virszemes, pazemes un jūras ūdens resursu pārvaldību, piesārņojuma risku mazināšanu, vides kvalitātes monitoringu un ietekmes uz vidi novērtējuma procesu uzraudzību.

KEM būs jāpiedalās vairākās Eiropas Savienības (ES) darba grupās, Eiropas Komisijas darba grupas un komitejās, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejās, kā arī vairākās nacionālajās darba grupās.

KEM pārraudzībā būs Valsts vides dienests un Vides pārraudzības valsts birojs, kā arī nodotas turējumā VAS «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» valstij piederošās daļas.

Vienlaikus KEM ar 1.jūliju saglabās savu esošo ministrijas nosaukumu.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka ministrija aktīvi strādājusi pie pilnvērtīgas ministrijas izveides. Enerģētika, klimats un vide ir jautājumi, kuru risināšanā nepieciešama cieša sadarbība, tāpēc bijis svarīgi veidot vienotu sistēmu.

«Viens no uzskatāmiem piemēriem ir vēja projektu attīstība Latvijā, kur bez vides ietekmes izvērtējuma prasību pārņemšanas mēs nevaram virzīties uz priekšu nepieciešamajā tempā, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem lētāku enerģiju. Pozitīvi, ka varēsim īstenot efektīvāku ietekmes uz vidi novērtējumu,» akcentē Melnis.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš norāda, ka Valsts vides dienestam (VVD) ir svarīgi turpināt darbu pie stratēģisko mērķu sasniegšanas, primāri vairojot visu iesaistīto pušu izpratni un atbildību par vides kvalitāti.

«VVD jau līdz šim ir iezīmējusies pozitīva sadarbība ar KEM, kas stiprināsies arī turpmāk, KEM pārņemot vides aizsardzības politikas pārraudzību. Tas dod pārliecību, ka KEM un VVD sinerģija dos pozitīvu ietekmi vides, klimata un enerģētikas politikas veidošanā un efektīvākā praktiskajā realizēšanā,» uzver Ķēniņš.

Savukārt Vides pārraudzības valsts biroja direktore Daiga Avdenjanova uzsver, ka Vides pārraudzības valsts biroja iesaiste KEM mērķu sasniegšanā stiprinās KEM kompetenci ietekmes uz vidi novērtējuma, arī pārrobežu ietekmes uz vidi jomā, rūpniecisko avāriju risku novērtēšanā.