VID budžets nākamajam gadam samazināsies par 10%, bet darbinieku skaits — par 13,2%

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums — jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% — līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% — līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības — par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus — par 8%, bet citus izdevumus — par 11%.

VID Nodrošinājuma pārvaldes direktore Antra Gremzde, kura no nākamās nedēļas ieņems VID ģenerāldirektora vietnieces un Administratīvās pārvaldes vadītājas amatu, sacīja, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) budžetā samazinājums netiek attiecināts uz attīstību un drošību.

Gremzde informēja, ka IKT izdevumus VID nākamgad samazinās par 2,6 miljoniem, tostarp par diviem miljoniem eiro informācijas sistēmu pielāgošanā. Viņa skaidroja, ka turpmāk attiecībā uz normatīviem, ja tajos būs izmaiņas, būs jāparedz arī finanšu avots, kā pielāgot VID informācijas sistēmām.

Tāpat 330 000 eiro samazinājums būs procesu pilnveidei, vairāk izmantojot mākslīgo intelektu. Vēl 250 000 eiro samazinājums paredzēts darbavietu nodrošināšanai ar datoriem, printeriem, telefoniem, «MS Office» licencēm.

Gremzde skaidroja, ka turpmākajos gados līdz 2029. gadam VID IKT attīstība notiks, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētos projektus kopumā par 20 miljoniem eiro, tostarp 11 miljoni eiro paredzēti E-muitas trešajai kārtai.

Pārējie saimnieciskie izdevumi 2026. gadā tiks samazināti par 2,4 miljoniem eiro, informēja Gremzde. Tostarp izmantoto telpu platību samazinājums ļaus ietaupīt 675 000 eiro, jo varēs iznīcināt arhīvā glabāto lielu daudzumu likvidēto nodokļu maksātāju lietu. Paredzēta arī nomas maksas samazināšana, kuru VID maksā VAS «Valsts nekustamie īpašumi».

Gremzde skaidroja, ka vēl 505 000 eiro tiks ietaupīti komandējumos, mācībās, tulkojumos, bet 227 000 eiro — uz parādes formas tērpu rēķina. Gremzde norādīja, ka 549 000 eiro tiks ietaupīti uz muitas tehniskā aprīkojuma uzturēšanas rēķina, jo tajos muitas kontroles punktos (MKP), kuros darbība patlaban ir apturēta (Silene un Vientuļi) VID vairs neuzturēs tehnoloģiskās iekārtas. Gremzde skaidroja, ka patlaban nav indikāciju, ka šie MKP varētu atsākt darboties.

Vēl 200 000 eiro ietaupījums paredzēts uz autoparka rēķina, 155 000 eiro ietaupījums dažādās biroja precēs, pakalpojumos, mēbelēs, bet 130 000 eiro VID ietaupīs uz akcīzes marku rēķina, jo tās nepieciešamas mazākā daudzumā.

VID vēl būs jāvērtē, kādi riski iestājas pie šāda veida budžeta samazinājuma, piebilda Gremzde.

Šmite-Roķe informēja, ka lielu daļu budžeta samazināšanā paredz VID amata vietu skaita samazināšanā. Šogad VID štata vietas jau samazinātas par 93 — līdz 3595 darbiniekiem, salīdzinot ar 3688 darbiniekiem gada sākumā.

«Mums nav tik lielas iespējas ietaupīt uz saimnieciskiem izdevumiem, tāpēc jāsamazina štata vietas. Lai noskaidrotu, kurus amatus samazināt, pārskatījām funkciju efektivitāti, ko varētu darīt citādāk. Tika atrastas detaļas ar lielu administratīvo slogu, no kā var atteikties. Daudzas funkcijas bija pastāvējušas gadiem ilgi, taču no tām varēja atteikties, prasot mazāk dokumentu no uzņēmējiem un netērējot tam laiku,» teica Šmite-Roķe.

Tāpat viņa informēja, ka VID pārskatīja robežvērtības, novērtējot riska slieksni. Piemēram, noteiktas automātiskas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas līdz noteiktam slieksnim, ko var atmaksāt nevērtējot. Tāpat tika mazinātas tās darbinieku amata vietas, kuri nodrošina atbalsta funkcijas.

Šmite-Roķe piebilda, ka VID gatavo priekšlikumus grozījumiem normatīvos, lai samazinātu funkcijas un to detaļas, kas «neatmaksājas» un nenes lielu finanšu risku. Pārvērtēti arī digitālie pakalpojumi, vai tos ieviešot mazinājies administratīvais slogs.

Šmite-Roķe informēja, ka ir atrasta iespēja konkrētās struktūrvienībās nākamgad par 393 štata vietām samazināt darbinieku skaitu — līdz 2820 2026. gadā. Te jāņem vērā, ka NMP būs atsevišķa iestāde ar 382 darbiniekiem.

Tostarp nākamgad tiks likvidētas 98 brīvās vakances, tāpat tiks likvidēti 54 vadītāju amati. Darbinieku vērtēšana jau ir sākta, un turpināsies līdz novembra beigām.

Šmite-Roķe informēja, ka darbinieku skaita samazināšanas ietekme nodokļu jomā varētu būt procesu digitalizācija, funkciju konsolidācija un struktūras maiņa, procesu automatizācija, riskos balstīta mērķtiecīga uzraudzība, «konsultē vispirms» pakalpojuma sniegšana arī digitāli.

Savukārt kā iespējamos riskus Šmite-Roķe minēja papildu iekasētā nodokļu apmēra samazināšanos, pakalpojumu pieejamības iespējamo pasliktināšanos, ēnu ekonomikas pieaugumu, darbinieku pārslodzi un motivācijas trūkumu, kā arī VID stratēģisko mērķu neizpildi.

Vienlaikus Šmite-Roķe sacīja, ka visi identificētie riski tiks monitorēti un paredzēti algoritmi, kā tos mazināt, ja kāds no riskiem būtiski pieaug.

«Pirmie nākamā gada mēneši varētu būt smagi, taču uzskatu, ka šis ir ceļš, kas jāiet visai valsts pārvaldei,» teica Šmite-Roķe. Viņa skaidroja, ka lielāko satraukumu rada muitas darbinieku skaita samazināšana, un neizslēdza iespēju, ka pēc pāris mēnešiem kāda daļa muitnieku būs atkal jāpieņem darbā.

Savukārt VID Muitas pārvaldes vadītājs Raimonds Zukuls informēja, ka VID Muitas pārvaldē atalgojums nākamgad tiks samazināts par 2,46 miljoniem eiro, likvidējot 105 amata vietas, tostarp deviņus vadītāju amatus. Aptuveni puse no tām ir vakantās štata vietas.

Zukuls pauda bažas par šo samazinājumu, jo muita nevar atļauties mazāku kontroli. Zukuls skaidroja, ka turpmāk vairākos diennakts MKP muitas kontrole tiks veikta tikai dienas maiņās no plkst. 8 līdz 20. Tas neattieksies uz Austrumu robežas punktiem, kur kontrole joprojām tiks veikta diennakts režīmā.

Zukuls informēja, ka Rēzeknes II MKP un Daugavpils preču stacijas MKP, kuri līdz šim strādāja diennakts režīmā, turpmāk vilcienu kravas tiks apkalpotas dienas maiņas laikā. Zukuls atzina, ka pastāv riski, ka var veidoties sastrēgumi, lai gan vilcienu skaits būtiski samazināsies.

Tāpat muitā tiks pārskatīta «riska apetīte», paredzēts arī klientu apkalpošanas laika pieaugums. Zukuls pieļāva, ka var pieaugt arī uzņēmēju izmaksas, jo kravu, kuru kontrole netiks pabeigta līdz plkst. 20, muitošana tiks turpināta nākamajā dienā.