Vēstnieks: Ukrainas sabiedrībā nostiprinās apņēmība cīnīties, ko lielā mērā stiprina arī traģiskie civiliedzīvotāju upuri

Viņš pavēstīja, ka situācija Ukrainas pilsētās ir stipri atšķirīga, piemēram, Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos, tādās pilsētas kā Harkivā un Mariupole atrodas tiešā frontes līnijā un pilsētu pievārtē notiek kaujas, kā arī Krievijas armijas apšaudēs tiek sagrauta infrastruktūra un nogalināti civiliedzīvotāji.

Pēc vēstnieka paustā, tas pats attiecināms daļēji uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, kurai no Ziemeļiem pietuvojies uzbrūkošais Krievijas karaspēks. Kijivas piepilsētās notiek kaujas, un pati pilsēta tiek apšaudīta ar raķetēm, un tajā ir regulāras gaisa trauksmes, kuru laikā cilvēkiem, ieskaitot ģimenēm ar maziem bērniem, ir jāslēpjas bumbu patvertnēs, dažkārt tajās pavadot visu nakti. Kļava pavēstīja, ka šo cilvēku starpā ir arī Latvijas vēstniecības Kijivā vietējie līgumdarbinieki, kas dažādu personīgu iemeslu dēļ izlēma palikt pilsētā.

Vēstnieks norādīja, ka Ukrainas rietumu apgabalos esošajās pilsētās, kā, piemēram, Ļvivā, Černivci, Rivnē, situācija ir mierīgāka. Nekāda karadarbība nav, lai gan Krievija ir veikusi raķešu triecienus pa militāriem objektiem, piemēram, Vinnica lidostu.

«Toties Ukrainas rietumu apgabali patlaban izjūt lielu bēgļu pieplūdumu — cilvēki cenšas izkļūt no karadarbības skartajiem apgabaliem un evakuēties uz Ukrainas rietumu apgabaliem. Ļvivā cilvēku pieplūdums ir ļoti jūtams. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt sūtīt humāno palīdzību — pārtiku, medikamentus, arī segas, guļammaisus, gultas. Vienlaikus jāpiezīmē, ka turpinās arī cilvēku plūsma pāri Ukrainas robežām, meklējot patvērumu citās Eiropas valstīs,» sacīja vēstnieks.

Runājot par situāciju Ļvivā, vēstnieks norādīja, ka pilsētā ir ieviesti stingri drošības pasākumi. Uz pilsētas robežām izvietoti blokposteņi un notiek dokumentu pārbaudes. Nakts laikā ieviesta komandanta stunda. Pēc Kļavas paustā, var redzēt, ka drošības spēkus — nacionālo gvardi un policiju atbalsta liels skaits brīvprātīgo. Drošības pasākumos iesaistīts liels cilvēku skaits un viņi bez jebkāda satraukuma un ļoti apzinīgi veic savus pienākumus.

Jautāts par valdošo noskaņojumu, vēstnieks sacīja, ka nevarētu teikt, ka Ukrainā būtu vērojama panika. Notiek tieši pretējais — pirmo dienu šoks ir pārgājis, Ukrainas sabiedrībā nostiprinās apņēmība cīnīties pret iebrucējiem un traģiskie civiliedzīvotāju upuri šo apņēmību lielā mēra tikai nostiprina. Turklāt cilvēki redz, ka Ukrainas bruņotie spēki sekmīgi cīnās un ir nobremzējuši krievu iebrucēju vienību virzību uz priekšu.

«Krievijas armija ir nopietni iestrēgusi Ukrainā. Turklāt Ukrainā brīvi cirkulē informācija, brīvi darbojas masu mediji un sabiedrība ir labi informēta par to, ka visa civilizētā pasaule ir Ukrainas pusē un atbalsta Ukraiņu tautas cīņu pret iebrucējiem, kā arī cenšas dažādiem līdzekļiem palīdzēt Ukrainai. Ciktāl tas skar Ukrainas sabiedrību — Krievija ir viennozīmīgi zaudējusi arī informācijas karu,» pauda Kļava.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainā ir arī notikusi ļoti liela iekšpolitiskā saliedēšanās. Liela daļa tā dēvēto oligarhu, kuri agrāk cīnījās par ietekmi ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, tagad ir atmetuši malā iekšpolitiskos strīdus un ir viennozīmīgi nostājušies pret Krievijas īstenoto agresiju.

Jautāts, vai ir plānots vēl kāds Latvijas valstspiederīgo evakuācijas reiss, Kļava atzīmēja, ka līdz šim ar četriem autobusiem no Ukrainas uz Latviju ir evakuēta 261 persona. Pagaidām nākamais evakuācijas reiss netiek plānots, tomēr situācija tiek izvērtēta — ja būs lielāks skaits cilvēku, tad nav izslēgts, ka tāds reiss būs jāorganizē, bet lēmumu par to pieņems Rīgā. Pēc vēstnieka paustā, patlaban satiksme pāri Ukrainas rietumu un dienvidu robežām notiek netraucēti un cilvēki var izbraukt individuālā kārtā.

«Mēs esam palīdzējuši evakuēties diviem Kipras pilsoņiem un vairākiem Igaunijas iedzīvotājiem. Vienlaikus jāpiezīmē, ka Ļvivā turpina darboties vairāku citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstniecības, lai arī ar samazinātu personāla skaitu. Viņi, protams, rūpējas par savu pilsoņu vajadzībām,» skaidroja Latvijas vēstnieks Ukrainā.

Runājot par to, cik koordinēta ir palīdzības sniegšana no Latvijas organizācijām, pašvaldībām un iedzīvotājiem, Kļava skaidroja, ka palīdzība nāk no dažādām pusēm — nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām. Ukrainas pusē ir nozīmētas kontaktpersonas un koordinatori palīdzības saņemšanai. Vēstnieks uzsvēra, ka tas mehānisms darbojas.

«Šobrīd varbūt vēl ir zināmi haotisma elementi, bet darbības procesā tas viss tiks pieslīpēts. Mēs esam tiešā saziņā ar Ļvivas apgabala administrāciju, kā arī ar Latvijas goda konsuliem. Katrā ziņā patlaban nav dzirdēti gadījumi, ka kāds, kurš būtu vedis humāno palīdzību uz Ukrainu, nebūtu spējis to piegādāt, vai ka Ukraiņi būtu kaut ko atteikuši. Palīdzība šeit ir ļoti nepieciešama. Šis karš ir radījis daudz ciešanu Ukrainas civiliedzīvotājiem,» uzsvēra vēstnieks.