Vēlēšanu iecirkņa vadītājs: Ceram uz lielāku vēlētāju aktivitāti nekā iepriekšējās EP vēlēšanās

Viņš aktivitātes pieaugumu prognozēja, jo ģeopolitiskā situācija pasaulē ir mainījusies, kas atstājot iespaidu uz vēlētājiem. Tomēr, salīdzinot ar Saeimas vēlēšanām, aktivitāte būs mazāka, jo cilvēkiem vairāk interesē vietējā valdība.

Sestdienas rīta agrumā iecirknī sagaidīti vairāk nekā desmit balsotāji.

Dimants sacīja, ka pirmdienas rītā vēlētāju aktivitāte bija maza, jo daudzi cilvēki, visticamāk, nezināja, ka no paša pirmdienas rīta iespējams balstot. Savukārt ceturtdienā un piektdienā bija vērojama vidēja balsotāju aktivitāte.

Tāpat viņš minēja, ka līdz šim konstatēts gadījums, kurā vēlētājs pie galdiņa atstājis dokumentus. Īpašniekam dokumenti vēlāk atgriezti.

Patlaban pārkāpumi nav konstatēti.

Jau vēstīts, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu dienā Latvijā durvis vēruši 945 iecirkņi.

EP vēlēšanās balsot varēs no plkst.8 līdz 20, informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Iespēja balsot būs arī 50 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs.

Latvijā trīs iepriekšējās balsošanas dienās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.

Trīs iepriekšējās balsošanas dienu laikā visvairāk vēlētāju nobalsojuši Vidzemē — 41 768 jeb 10,54%, tālāk seko Rīga — 45 274 jeb 7,85% vēlētāju. Zemgalē nobalsojuši 16 771 jeb 8,29% vēlētāji, Kurzemē 14 712 jeb 8,32% vēlētāji. Vismazāk vēlējuši Latgalē — 10 413 jeb 5,51% balsstiesīgo.

Vislielākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā Vidzemē bija Saulkrastu novadā, kur nobalsojuši 1396 jeb 17,63% balsstiesīgo, bet mazākā — Rēzeknes novadā Latgalē, kur balsojuši 1002 vēlētāji jeb 4,26%.