Vanaga: Par nākamo mācību gadu visas streika prasības ir izpildītas

Pedagogu arodbiedrība otrdien ar izglītības ministri Andu Čakšu (JV) apsprieda vienošanās noslēgšanu par «miera nodrošināšanu izglītības un zinātnes nozarē». Vienošanās būtu jāsagatavo līdz augusta vidum.

Atbilstoši Vanagas redzējumam, tā iekļaus arī jautājumu par turpmāko darbu pie streika vienošanos izpildi, kā arī laika ietvaru, kādā valdībai būs jāpieņem grozījumi par slodzes balansēšanu no 2024.gada 1.septembra. Arodbiedrība arī turpināšot pētīt, kāpēc ministrijas veiktā mikrodatu analīze atšķiras no valdības.

«LIZDA ir atnākusi ar izcilu priekšlikumu par to, kā veidot mierizlīgumu nozarē,» izteicās Čakša. Ministre esot pārliecināta, ka vienošanās «par skaidriem punktiem» palīdzēs «noņemt emocionālo spriedzi» nozarē.

Iepriekš arodbiedrība pauda bažas, ka strīds starp arodbiedrību un par izglītības nozari atbildīgo ministri ir eskalējies «ministrijas noteiktu darbinieku nekvalitatīva darba dēļ». Pēc Vanagas teiktā, daži IZM darbinieki informāciju ministrei varētu būt «atspoguļojuši nekorekti» vai «nav nodevuši būtisku informāciju».

LIZDA lēmusi detalizētāk informēt IZM par iespējamo darbinieku nekompetenci. «Tas būs ministrijas atbildīgo ziņā, vai un cik lielu uzmanību tam pievērst,» pauda Vanaga.

Savukārt Čakša izteicās, ka «šis ir signāls, ka ministrijai ir ļoti būtiski jāpiestrādā pie savas iekšējās kultūras, darba kvalitātes un komunikācijas — gan iekšējās, gan ārējās, informējot sociālos partnerus». 

Kā vēstīts, LIZDA un IZM ilgstoši bija atšķirīgi redzējumi par pedagogu streika prasību izpildi.

Vanaga pārmeta IZM, ka tās veiktajos aprēķinos ir kļūdas «no 0,2 līdz 3 miljoniem», bet dažām izglītības jomām aprēķinātais finansējums atšķiroties pat par 50% no iepriekš valdībā pieņemtā. Arodbiedrības priekšsēdētāja pauda arī neizpratni, kāpēc LIZDA nav tikusi pilnīgi iesaistīta IZM diskusijās par pedagogu slodžu balansēšanu turpmāk.

Atšķirīgās domās bija izglītības ministre, paužot, ka tā vietā, lai veicinātu izglītības kvalitāti, šobrīd notiekot «matu skaldīšana».

Čakšas ieskatā, galvenais jautājums, par kuru iesaistītās puses nevarot vienoties, ir par to, kas ir pedagogu darba devējs, atkārtoti uzsverot pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē. Čakša norādīja uz darba devēju «dažādo interpretāciju» par atalgojuma lielumu pedagogiem, lai arī «rāmis» jeb mērķdotācija visām pašvaldībām tiek piešķirta vienādi. «Pašvaldībām ir ļoti liela nozīme izglītības kvalitātes uzturēšanā,» uzsvēra ministre.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ — pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības — IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas — no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem — no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Čakšas padomnieks analītikas jautājumos Jānis Salmiņš ir pārliecināts — valdība piešķīrusi par 1 976 776 eiro vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei. To apliecinot ministrijas veiktie aprēķini.

Ar piešķirto finansējumu, pēc IZM pārstāvju teiktā, pietikšot arī jauno pedagogu atalgojumam, jo aprēķinos tika ņemtas vērā arī vakantās pedagogu vietas.

LIZDA padome jūnija sākumā pieprasīja līdz 30.jūnijam pieņemt grozījumus visos MK noteikumos par finansēšanas kārtību pirmsskolas, vispārējās pamata un vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu, kā arī speciālās izglītības pedagogiem.

Nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos par finansēšanas kārtību esot atzinis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, jo citādāk neesot iespējams nodrošināt finansējuma piešķiršanu skolotāju grupām atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem. Vanaga norādīja, ka LIZDA 5.jūnijā esot saņēmusi ministrijas vēstuli, kurā apgalvots, ka grozījumus veikt nav nepieciešams.

Ministrija esot piedāvājusi veikt grozījumus pēc 15.augusta, kam arodbiedrība kategoriski nepiekrita, jo pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem.

Ņemot vērā, ka grozījumi minētajos MK noteikumos netika veikti, LIZDA pieprasīja Čakšas atkāpšanos. Ministre demisijas pieprasījumu noraidīja, sakot, ka tam nav pamatojuma, jo streika prasības ir izpildītas.