Valsts prezidents: Valdība ir mēģinājusi pasargāt iedzīvotājus no Covid-19

Vērtējot valdības darbu, valsts pirmā persona pieļāva, ka, iespējams, no paša sākuma dažādie pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai nav bijuši ļoti mērķtiecīgi un konsekventi, tāpat tie nebija labi izskaidroti.

Levita ieskatā, tas, iespējams, ir radījis iedzīvotājos neizpratni, bet Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, ir tikusi galā ar Covid-19 izaicinājumiem un darbs šajā virzienā tiek turpināts.

Valsts prezidents domā, ka valdības darbs ir uzlabojies. Turklāt patlaban liels atvieglojums, salīdzinot ar pavasari, ir tas, ka ikviens, kurš grib vakcinēties, to var izdarīt.

Runājot par likumprojektu, kas paredz, ka darba devējam būs tiesības atbrīvot no darba tos darbiniekus, kuri nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātus, Levits vērsa uzmanību, ka visiem cilvēkiem ir cilvēktiesības, tomēr tās beidzas tur, kur sākas cita cilvēka tiesības.

Prezidents skaidroja, — ja cilvēks ir nolēmis nevakcinēties pret Covid-19, viņam ir lielāks risks inficēties un inficēt citus, salīdzinot ar tiem, kuri ir vakcinējušies. Levits atzīmēja, ka arī tiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19, pastāv inficēšanās risks, bet tas ir daudz mazāks un slimības gaita ir vieglāka.

«Saistībā ar «Delta» variantu un citām mutācijām inficēšanās risks ir daudz lielāks, nekā pagājuša gada pavasarī, kad šādu mutāciju nebija. Valdības uzdevums, ko sagaida liela sabiedrības daļa, ir pasargāt iedzīvotājus no inficēšanās riska, vai to vismaz samazināt. Protams, jāņem vērā samērīgums, kur tas būtu vajadzīgs un pieļaujams, bet kur tas būtu pārspīlējums,» sacīja Valsts prezidents.

Runājot par bērnu vakcināciju pret Covid-19, lai tie varētu 1.septembrī atsākt skolas gaitas, Levits uzsvēra, ka patlaban par bērnu obligātu vakcināciju netiek domāts, jo zinātnieki, kas pēta šo jautājumu, nav nonākuši pie viennozīmīga secinājuma. Prezidenta ieskatā, visu bērnu un pieaugušo vakcinācija netiks noteikta kā obligāta.

Prezidents atzīmēja, ka pagājušajā gadā tika uzskatīts, ka tā saucamo pūļa imunitāti varēs sasniegt, ja vakcīnu būs saņēmušas divas trešdaļas iedzīvotāju. Savukārt tagad, kad izplatās «Delta» variants, kas ir daudz lipīgāks un bīstams, tiek runāts, ka, lai sasniegtu pūļa imunitāti, jābūt vakcinētiem 80% līdz 85% iedzīvotāju.

«Domāju, ka tas nebūtu arī pieļaujams, ka katram iedzīvotājam obligāti jāiet vakcinēties. Manuprāt, tas nebūtu pieļaujams arī no samērīguma viedokļa un tas varētu radīt nopietnas problēmas. Tomēr jāsaka, ka nevienā valstī obligāta vakcinācija visiem iedzīvotājiem nav noteikta un par šo jautājumu neviens arī nedomā,» pauda Valsts prezidents.

Runājot par valdības atbalstītajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz, ka Covid-19 sertifikāts būs obligāts mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka Saeimā daļa deputātu atbalsta šos grozījumus, bet daļa — neatbalsta.

Pēc Levita paustā, Satversmes 72.pants nosaka, ja Saeimā tiek savākti 34 deputātu paraksti, Valsts prezidents likumu nevar izsludināt. Tiek dots divu mēnešu periods, lai savāktu desmitās vēlētāju daļas parakstu par referenduma rīkošanu. Ja balsis tiks savāktas, tad notiks referendums, savukārt, ja tas neizdosies un desmitās vēlētāju daļas paraksti netiks savākti, tad prezidentam šis likums būs jāizsludina.