Valsts prezidents: NATO stratēģiskajā koncepcijā jāņem vērā jaunā realitāte Eiropā, kur Krievija ir agresīva valsts

Viņš norādīja, ka puses pārrunāja drošības jautājumus Baltijas valstu reģionā un NATO Austrumu flangā, ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka NATO dalībvalstis ir solidāras viena ar otru. Patlaban Latvijā tiks palielināta sabiedroto spēku klātbūtne paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Kanāda, arī Spānija ir solījusi palielināt savu kontingentu valstī.

Valsts prezidents apliecināja, ka Latvija aizsardzībai veltīs vairāk līdzekļu. Jau ir nolemts, ka aizsardzības izdevumi tiks palielināti no 2,35% gadā līdz 2,5% gadā no iekšzemes kopprodukta. Pēc Levita paustā, sabiedrotie ir apliecinājuši, ka NATO līguma 5.pants ir svēts. To vairākkārt uzsvēris arī ASV prezidents Džo Baidens, kurš sacījis, ka NATO aizsargās katru alianses teritorijas collu.

«Mēs esam aizsardzības alianse, bet uzbrukuma gadījumā mēs aizstāvēsim viens otru ar pārliecinošu spēku, kāds piemīt NATO, kas ir pasaulē spēcīgākā militārās aizsardzības alianse,» sacīja Levits.

Prezidents uzsvēra, ka patlaban Ukrainai ir nepieciešama palīdzība visos veidos — militāri, finansiāli un humāni. Levita ieskatā, Krievijas uzbrukums Ukrainai ir uzbrukums arī Rietumiem, demokrātijām, vērtībām, noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai. Viņš pavēstīja, ka kopā ar NATO ģenerālsekretāru pārrunātas atbildes iespējas, arī tādas, kas patlaban netiek aktīvi iedarbinātas.

Levits vērsa uzmanību, ka uzbrukumi no Krievijas notiek arī citos veidos. Viņš uzsvēra, ka ir jābūt gataviem atbildēt uz hibrīdapdraudējumiem, ko jau vairākus gadus rada Krievija, īstenojot informatīvo karu pret Rietumiem, sagrozot vēsturi, kā arī citos veidos. Valsts prezidents uzsvēra, ka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas atrodas Latvijā, ir svarīgs elements cīņā ar Krievijas meliem. Levits Stoltenbergam uzsvēris, cik svarīgi kopīgi rūpēties par to, lai pie Krievijas iedzīvotājiem nonāktu objektīva un patiesa informācija par Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresiju Ukrainā.

NATO ģenerālsekretārs pavēstīja, ka ar Latvijas Valsts prezidentu notikusi padziļināta diskusija par Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā. Viņš norādīja, ka Ukrainas iedzīvotāji un bruņotie spēki ir pārsteiguši pasauli ar savu drosmi, taču Putins turpina savu karagājienu un tā sekas ir graujošas — bojāgājuši un ievainoti daudzi civiliedzīvotāji. Tāpat daudzi ukraiņi ir pametuši savu valsti. Pēc Stoltenberga paustā, tā ir lielākā bēgļu krīze kopš Otrā pasaules kara.

«Mēs saņemam ticamas ziņas par apšaudēm, kurām pakļauti civiliedzīvotāji, kas cenšas pamest savus mājokļus. Civiliedzīvotāju apšaude ir kara noziegums, kas ir absolūti nepieņemami. Mums nepieciešams izveidot humānās evakuācijas jeb evakuācijas koridorus, kuru darbība un principi tiek pilnībā ievēroti. Vairākus mēnešus esam nepārprotami norādījuši Putinam, ka viņš maksās augstu cenu par iebrukumu Ukrainā. Šobrīd viņš šo cenu maksā,» sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Viņš uzsvēra, ka pret Krieviju ir vērstas plašas, līdz šim nepieredzētas sankcijas, un Krievija faktiski ir nonākusi pilnīgā izolācijā no pārējās pasaules. Tāpat Stoltenbergs norādīja, ka NATO palīdz Ukrainai īstenot tās pašaizsardzības tiesības, sniedzot miljardiem eiro atbalstu, kā arī piedāvājot palīdzību Ukrainas bēgļiem. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka tās ciešanas, ko patlaban var novērot Ukrainā, ir dziļas un neatstāj nevienu vienaldzīgu. Viņa ieskatā, ir jāpanāk, ka šis konflikts neizplatās ārpus Ukrainas, tas var būt bīstamāk, graujošāk un nāvējošāk, nekā pašreizējā situācija. Stoltenbergs uzsvēra, ja mēs nerīkosimies, situācija var kļūt absolūti nekontrolējama.

«Mēs esam būtiski stiprinājuši savu klātbūtni alianses Austrumu flangā. Patlaban 130 iznīcinātāji atrodas augstas gatavības pakāpē, lai aizsargātu gaisa teritoriju no Tālajiem ziemeļiem līdz Vidusjūrai. Mums ir simtiem tūkstoši karavīru, kas gatavi doties palīgā. Mūsu karavīri atrodas arī militārajā bāzē Ādažos. Mūsu sabiedrotie, piemēram, Kanāda, Spānija un ASV patlaban nosūta simtiem savu karavīru uz Baltiju. Mēs aizsargāsim ikvienu Latvijas teritorijas centimetru. Mēs aizstāvēsim visu alianses dalībvalstu teritoriju katru centimetru,» sacīja NATO ģenerālsekretārs, akcentējot, ka Ziemeļamerika un pārējās NATO valstis veido spēcīgāko aizsardzības aliansi pasaulē un cilvēces vēsturē un NATO ir gatava sniegt atbalstu Latvijai mūsu kritiskajā drošības brīdī.

Runājot par NATO atbalstu Ukrainai, Stoltenbergs uzsvēra, ka alianses sabiedrotie sniedz atbalstu Ukrainai daudz un dažādos veidos — jau vairākus gadus NATO sniedz militāru palīdzību Ukrainai, lai tā varētu īstenot savas pašaizsardzības tiesības. Piemēram, Kanāda, vadot NATO kaujas grupu, ir palīdzējusi apmācīt 10 000 ukraiņu karavīru, savukārt citi sabiedrotie ir snieguši ekipējumu. NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka aizvadīto nedēļu laikā ir pastiprināti NATO atbalsta pasākumi, lai Ukraina varētu veiksmīgi un tikpat drosmīgi turpināt arī pretim stāvēt Krievijas karaspēka iebrukumam.

Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO sniedz Ukrainai arī finansiālu un humānu palīdzību. NATO sabiedrotie kopā ar partneriem Eiropas Savienībā ir ieviesuši līdz šim nepieredzēta apjoma ekonomiskās, finanšu sankcijas pret Krieviju, kas dod savu ietekmi — rubļa vērtība ir zemākajā līmenī vēsturē, biržas ir slēgtas, daudzi uzņēmumi pamet Krieviju. Ekonomiskas sankcijas, kas savā plašumā ir līdz šim nepieredzētas, dod vēlamo efektu un rada būtiskus zaudējumus Krievijai. Tā maksā augstu cenu par iebrukumu Ukrainā. NATO ģenerālsekretārs akcentēja, ka sabiedrotie garantē visu alianses dalībvalstu drošību.

«Mums ir jāpārtrauc karadarbība, nepieļaujot tās eskalācija un paplašināšanos. Tādēļ mēs arī pastiprinām savu klātbūtni Latvijā un pārējās Austrumu flanga valstīs, lai Krievijai nepārprotami būtu skaidrs, ka mēs aizsargāsim un iestāsimies par visiem mums alianses dalībniekiem visās mūsu teritorijās,» sacīja Stoltenbergs.

Runājot par Latvijas drošību pašreizējā situācijā, Valsts prezidents akcentēja, ka atbilde ir skaidra — mēs esam drošībā. Latvija ir NATO dalībvalsts un NATO dalībvalstis solidāri aizsargā viena otru. Levits vērsa uzmanību uz to, ka NATO aizsargā katru dalībvalsti, tās teritoriju, arī Latviju. Šie pasākumi, kurus Levits pārrunāja ar Stoltenbergu, ir praktiski pasākumi, lai parādītu Maskavai, ka NATO ir gatava aizsargāt savu teritoriju, protams, arī Latviju, un tādā veidā atturēt Maskavu no agresijas, jo Maskava saprot tikai spēka valodu un NATO ir pasaulē spēcīgākā militārā aizsardzības alianse.