Valsts prezidents: Drošības stiprināšana nav tikai nākotnes jautājums

Viņš norādīja, ka pirms 36 gadiem Latvija atguva brīvību un neatkarību, un ik dienas mēs turpinām sargāt Latviju.

Prezidents papildināja, ka 14 gadus Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ar parādi sveic Latvijas reģionus un Latvijas drošības pamats ir ikkatrā Latvijas novadā un pilsētā.

«Pirmā reģionālā parāde iepriecināja Rēzeknes iedzīvotājus, nākamajos gados mūsu neatkarības atjaunošanas svētki svinēti ar parādi visā Latvijā — no Liepājas līdz Krāslavai un no Jelgavas līdz Alūksnei,» minēja Rinkēvičs.

Viņš atzīmēja, ka pirmdien Aizkrauklē ir sapulcējies Latvijas spēks, apņēmība un drosme, kā arī pirmdien svinību karogs tiek nodots Balviem, lai nākamgad turpinātu tradīciju priecēt Latvijas novadu iedzīvotājus.

Kā uzsvēra Rinkēvičs, lai gan pirms 36 gadiem Latvijas iedzīvotāji bija un apņēmības pilni, atgūtā brīvība bija trausla. «Šodien ir citādi. Mums ir sava armija, profesionāļi un brīvprātīgie, savi zemessargi un jaunsargi. Mums ir sabiedrotie, ar kuriem plecu pie pleca veidojam stiprāku aizsardzību Latvijā, Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, Eiropā un NATO kopumā,» norādīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka brīvība un drošība ir visas Latvijas darba auglis, jo ikviena cilvēka darbs, prasmes un zināšanas palīdz uzturēt un stiprināt Latvijas drošību.

Rinkēvičs pauda, ka drošība mīt ikkatrā pārliecinātā cilvēkā. «Ikkatrā, kas tic, ka Latvija ir un būs brīva. Es tam ticu. Un zinu, ka jūs arī — pretējā gadījumā mēs šodien šeit nemaz nepulcētos. Bet pārliecinātība par saviem spēkiem neatceļ vajadzību arvien kaut ko uzlabot un pilnveidot,» papildināja prezidents.

Viņš norādīja, ka Latvijas spēks ir mūsu gatavība. Pēc viņa teiktā, drošības stiprināšana nav tikai nākotnes jautājums, jo mums ir jābūt gataviem visiem dzīves pavērsieniem, arī sliktākajiem. «Mūsu vēsturiskā pieredze liek paļauties uz sevi un saviem draugiem un sabiedrotajiem. Šis ir brīdis, kad jāatmet sīkās ķildas un nebūtiskais. Jo mūsu pretinieks testē mūs ik dienas. Viņš priecājas par mūsu nesaskaņām un par ķildām. Mēs nedrīkstam būt iekšēji vāji,» uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš papildināja, ka Krievijas karadarbība Ukrainā turpinās jau piekto gadu, Latvija palīdz un mācās no Ukrainas. Vienlaikus hibrīdās aktivitātes notiek jau tagad ar centieniem radīt nedrošības un nestabilitātes sajūtu. «Latvijas robežsargi ik dienas pie valsts robežas ar Baltkrieviju atvaira mēģinājumus nelegāli šķērsot valsts austrumu robežu un centienus bojāt tās infrastruktūru. Krievijas karadarbības Ukrainā tiešas sekas ir arī dronu incidenti Latvijā, arī mūsu kaimiņvalstīs,» klāstīja prezidents.

Rinkēvičs uzsvēra, ka mērķtiecīgi ieguldīt aizsardzības un iekšējās drošības spējās, attīstīt aizsardzības industriju un stiprināt sadarbību ar sabiedrotajiem ir Latvijas tūlītējie un svarīgākie uzdevumi. «Jo stiprāki būsim jau šodien, jo skaidrāks atturēšanas signāls tas būs Latvijas naidniekam. Lai cik tas ir grūti, tomēr savas valsts aizsardzībā ir jāiegulda. Jāiegulda daudz. Jo bez savas valsts mums nebūs mūsu valoda un tauta,» uzrunā atzīmēja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka izcīnīt brīvību ir grūti, bet vēl grūtāk ir to atgūt. «Tādēļ sargāsim mūsu valsts brīvību ik dienu — savos darbos, savās domās un savā pārliecībā,» aicināja prezidents.

Jau ziņots, ka šodien tiek svinēta Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 36. gadadiena.

1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».

1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas «de facto» atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.