Valsts kontroliera amatā ievēlē SPRK vadītāju Irkli

Par Irkļa ievēlēšanu amatā nobalsoja 53 deputāti, pret bija 42 parlamentārieši. Irkli atbalstīja viņu izvirzījusī «Attīstībai/Par!» Saeimas frakcija, ka arī «Jaunās vienotības», Nacionālās apvienības un «Saskaņas» deputāti, kā arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši. Par pārējiem kandidātiem tika saņemts ievērojami mazāks deputātu balsu skaits.

Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) akcentēja, ka Irklis ir augsta līmeņa profesionālis, kura vadībā notikusi dabasgāzes tirgus sekmīga atvēršana un veicināta elektroenerģijas tirgus attīstība, nodrošinot labākas elektrības cenas iedzīvotājiem. SPRK vadītāja amatā Irklis licis «savilkt jostas» sabiedrisko pakalpojumu jomas monopolistiem nevis patērētājiem, uzsvēra politiķe.

Ikstena norādīja, ka Irklis ir atzīts līderis ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī, ko apliecina viņa darbība savas jomas institūcijā Eiropas līmenī. Pretendenta degsme, darba pieredze un prasmes lieti noderēs valsts kontroliera amatā, ņemot vērā viņa zināšanas ekonomiskās jomas regulēšanā, kā arī uz rezultātiem vērsto darbību, pauda deputāte.

Deputāte Ļubova Švecova pauda, ka Valsts kontrole (VK) Elitas Krūmiņas vadībā ir sasniegusi augstu uzticamības līmeni sabiedrībā, turklāt Krūmiņa «pacēla VK karogu starptautiskā līmenī». Švecova pieļāva, ka kolēģi Saeimā neesot pietiekami iedziļinājušies amatam kandidātu mērķos, piebilstot, ka, viņasprāt, VK konsekventi jāturpina sāktā darbības stratēģija un modelis. Viņa VK vadītāja amatā atbalsta Korčaginu.

Parlamentārietis Valērijs Agešins (S) atzina, ka visi trīs valsts kontroliera ir augstas raudzes profesionāļi, kas ir piemēroti VK vadītāja amatam. Parijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas ieskatā visiem trim kandidātiem būtu jāstrādā vienā komandā, un, ņemot vērā, ka divi no kandidātiem jau strādā VK, partija amatā atbalsta Irkli.

Parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka tas, ka VK vadībā līdz šim ir nodrošināta pēctecība, ir panācis to, ka VK ir augsta kompetence un augsts prestižs. VK ir jāsaglabā iesāktais kurss, un, jo stiprāka ir VK, tajā skaitā ar spēcīgākām personībām, kam ir lielāka izpratne par audita darbu, jo labāk valsts pārvaldei kopumā, uzsvēra politiķis.

Līdz ar to labāks piedāvājums ir abiem pašreizējiem VK darbiniekiem, kuri kandidē uz Valsts kontroliera amatu, savukārt Irklim vairāk ir tikai skatījums no malas un viņam vēl būtu nepieciešams laiks, lai “vispār saprastu”, kā notiek un tiek organizēts VK darbs, pauda Valainis.

Politiķis akcentēja, ka diez gan svarīga lieta ir politiskā neitralitāte un Irkļa situācija šajā kontekstā neiztur kritiku. Valainis pauda bažas, ka politiski ietekmējama persona ar politisku bagāžu aiz muguras var nonākt situācijā, kad saņemsim ļoti skaļus politiskus paziņojumus, reizē ļoti daudz ko VK noklusēs.

Deputāte Marija Glubeva (AP) akcentēja, ka iepriekšēja saistība ar kādu politisko spēku nevarētu būt šķērslis ieņemt vadošu amatu. Viņa uzsvēra, ka Irklis jau desmit gadus nav aktīvs politisko partiju biedrs.

Politiķis Andris Kazinovskis atzina, ka deputātu uzrunas raisot pārdomas, atmiņā atsaucot debates par Satversmes tiesas tiesnesi. «Ir skaidrs, ka divu liberālo partiju kandidātu atbalsta arī «Saskaņa», kas raisa zināmas pārdomas,» pauda deputāts. Kazinovskis uzskata, ka būtu jābalso par kādu no VK pārstāvošajiem kandidātiem.

Parlamentārietis Edgars Tavars (ZZS) uzsvēra, ka viņam ir bažas par Irkļa politisko neitralitāti, ņemot vērā, ka viņš kādā ziņā pārstāv premjera Krišjāņa Kariņa (JV) pārstāvēto partiju. Tāpēc ZZS atbalsta Korčagina kandidatūru, jo partijai ir svarīgi, lai VK saglabātu savu politisko neitralitāti.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis piekrita, ka visi kandidāti ir profesionāļi. Dombrovska ieskatā nevajadzētu liegt cilvēkiem ar pagātni kādā partijā ieņemt amatu. Viņaprāt, šādi šķēršļi novedīs pie tā, ka neviens profesionālis vairs nekad neiestāsies partijās. Irklis ienesīs jaunu redzējumu VK darbā, turklāt vajadzētu veicināt augstu ierēdņu profesionālu rotāciju valsts pārvaldē, tāpēc viņš ar kolēģiem atbalsta Irkli.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) norādīja, ka līdz šim dzirdēti atzinīgi vārdi par VK darbu, tāpat savas darbības laikā augsti vērtēts pašreizējās valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas profesionālisms. Šo darbu novērtē gan Latvijas iedzīvotāji, gan starptautiski VK darbs tiek atzīts kā ļoti labs, norādīja politiķis.

Tāpēc deputātam neizpratni raisa, ka šādā situācijā tiek spriests par “zirgu” maiņu un kandidāta izvēlēšanos no malas. Jurašs akcentēja, ka abiem VK departamenta vadītājiem, kuri kandidē uz valsts kontroliera amatu, ir skaidrs vīzijas pārākums pār Irkļa piedāvājumu. Tāpēc citu kolēģu paustais atbalsts Irklim politiķim liek domāt, ka ir kādi slēpti mērķi, par ko ne Jurašam, ne lielai daļai Latvijas sabiedrības nav informācijas.

Jurašs akcentēja, ka VK ir jāsaglabā politiski neitrālās iestādes saturs, kas pašlaik tiek torpedēts. JKP vēlas, lai iestāde netiek padarīta par politisku instrumentu, savukārt pašlaik ir pamats bažām par šādu iespēju. Svarīgi ir valstiskos amatos virzīt apolitiskus profesionāļus, akcentēja politiķis, aicinot balsot par Grīnhofu.

Irkļa ieskatā, Valsts kontrolei ir jānorāda arī uz neefektīvām likuma normām, ja tādas tiek konstatētas, lai nodrošinātu jēgpilnu uzlabojumu veikšanu revidējamajās iestādēs.

Irklim ir maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā. Irklis ir SPRK padomes priekšsēdētājs, Eiropas Enerģētikas regulatoru padomes viceprezidents, kā arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras Regulatoru valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Irklis savulaik bijis saistīts ar partiju «Vienotība» un «Pilsonisko savienību».

Kopumā amatam tika virzīti trīs kandidāti — Irklis, VK padomes locekle, Otrā revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa un VK padomes loceklis, revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.

Jauns valsts kontrolieris jāievēl, jo amata pilnvaru otrais termiņš 2021.gada 19.janvārī beigsies Elitai Krūmiņai.