Valsts kontrole vērsusies tiesībaizsardzības iestādē par informācijas izpaušanu saistībā ar revīziju Ogres novadā

Šādi Valsts kontrole rīkojusies, ņemot vērā 18. maijā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Valsts kontroles nepublicēta revīzijas ziņojuma projekta saturu revīzijā par Ogres novada pašvaldības rīcības ar finanšu līdzekļiem un mantu likumību un lietderību.

Iestādē aģentūrai LETA norādīja, ka tā vērsusies prokuratūrā.

Valsts kontroles likums gan revīzijas ziņojuma projektam, gan apstiprinātam revīzijas ziņojumam un tajā ietvertajiem revīzijas datiem nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu un aizliedz informācijas nodošanu atklātībai pirms likumā noteiktā termiņa, uzsver iestādē.

Valsts kontrole arī uzsver, ka publiskajā telpā nonākušais dokuments nav revīzijas gala ziņojums, bet sākotnējais revīzijas ziņojuma projekts, kas revīzijas procesa gaitā vēl tika precizēts, izvērtējot revidējamās vienības — Ogres novada pašvaldības — sniegtos skaidrojumus un papildu informāciju.

Priekšlaicīga revīzijas ziņojuma projekta publiskošana var apgrūtināt kvalitatīvu revīzijas procesa noslēgumu, kā arī radīt sabiedrībā maldinošu priekšstatu par revīzijas gala secinājumiem, norāda Valsts kontrole un atzīmē, ka jau šobrīd atsevišķi publiskajā telpā izskanējušie fakti un formulējumi ir tikuši precizēti turpmākajā revīzijas procesā.

Valsts kontroles Piektais revīzijas departaments 15. maijā pieņēma lēmumu par revīzijas ziņojuma un ieteikumu ieviešanas plāna apstiprināšanu un nosūtīja to Ogres novada pašvaldībai.

Iestāde uzsver, ka revīzijas process vēl nav pilnībā noslēdzies, jo Valsts kontroles likums piešķir tiesības revīzijas ziņojuma apstiprināšanas lēmumu apstrīdēt Valsts kontroles padomē 15 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, šajā gadījumā — līdz 29. maijam. Šobrīd turpinās normatīvajos aktos noteiktais process. Ja lēmums netiks apstrīdēts, revīzijas ziņojumu plānots publiskot jūnija sākumā.

Ogres novada pašvaldība publiskā paziņojumā pauž neapmierinātību ar Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projekta, kam ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, publiskošanu, graujot Ogres novada reputāciju.

Dome apgalvo, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par iespējamiem Valsts kontroles secinājumiem par Ogres novada pašvaldības darbību esot balstīta uz Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu, kam ir piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss un kas atrodas apspriešanas stadijā starp Valsts kontroli un Ogres novada pašvaldību.

Pašlaik Ogres novada pašvaldības dome sniedz argumentētus skaidrojumus par Valsts kontroles ziņojuma projektā ietvertajiem procesiem, uzsver pašvaldība.

Vietvara skaidro, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam un revīzijas procesam šāds ziņojuma projekts nav galīgs dokuments — tas ir darba materiāls, kura saturs vēl tiek precizēts, izvērtēts un apspriests. Līdz revīzijas noslēgumam un oficiāli apstiprināta ziņojuma publiskošanai ne Ogres novada pašvaldība, ne jebkura cita persona, kuras rīcībā ir šī ierobežotas pieejamības informācija, nav tiesīga publiskot informāciju no šī ziņojuma projekta vai komentēt tā saturu.

Tādējādi Ogres novada pašvaldība uzskata par «absolūti nepieļaujamu» radušos situāciju, kurā ir notikusi ierobežotas pieejamības informācijas noplūde un publiskajā telpā nonākuši «fragmentāri, nepārbaudīti un ārpus oficiālā procesa interpretēti» apgalvojumi no dokumenta projekta, kas vēl nav apstiprināts.

Ogres novada dome apgalvo, ka šāda situācija pašvaldību faktiski nostāda ķīlnieka lomā — publiskajā telpā izskan apgalvojumi, kuri ietekmējot Ogres novada pašvaldības un visa Ogres novada reputāciju, taču pašvaldībai, ievērojot normatīvo regulējumu un Valsts kontroles ziņojuma projekta ierobežotas pieejamības informācijas statusu, nav tiesisku iespēju sniegt detalizētus komentārus par publiskotajiem apgalvojumiem vai skaidrot to kontekstu, līdz revīzijas process ir noslēdzies.

Ogres novada pašvaldība uzsver, ka pilnvērtīga, objektīva un tiesiska izvērtēšana ir iespējama tikai pēc tam, kad Valsts kontroles revīzijas process būs pabeigts un tiks publiskots oficiālais, gala ziņojums.

Līdz tam pašvaldība aicina sabiedrību un masu medijus ievērot atbildīgu pieeju, apzinoties, ka publiskajā telpā šobrīd tiek apspriests dokuments, kas nav galīgs, kura saturs vēl ir apspriešanas procesā un kuram turklāt ir ierobežotas pieejamības statuss.

Tāpat Ogres novada pašvaldības dome aicina arī politiskās partijas šo «pretlikumīgi izplatīto» Valsts kontroles ziņojuma projektu neizmantot savās politiskajās intrigās un cīņās par varu.

Jau ziņots, ka raidījums «TV3 ziņas», kura rīcībā nonācis Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projekts, vēstīja, ka Ogres novada pašvaldībā neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietoti vismaz 1,2 miljoni eiro, vēl vairāk nekā trīs miljoni — neekonomiski, bet simtiem tūkstošu, iespējams, vienkārši pazuduši bez atskaitēm.

Piemēram, ziņojuma projektā minēts, ka 827 000 eiro saistības Kaibalas skolas projektā pašvaldība uzņēmās vēl pirms domes lēmuma. Savukārt par būvdarbu kavēšanos tā arī neieturēja līgumā paredzēto sodu — teju 140 000 eiro.

Vēl 195 000 eiro piešķirti Ogres basketbola klubam, taču pašvaldība nav saņēmusi ne atskaites, ne atguvusi naudu, bet biedrība jau likvidēta.

Savukārt 24 000 eiro izlietoti motorkuģa «Līgo» izcelšanai, to noformējot kā sociālo pabalstu.

Atsevišķos iepirkumos Valsts kontrole konstatējusi iespējamās krāpšanas pazīmes. Atklātas saistības starp iepirkumu pretendentiem, pašvaldības deputātiem un pašvaldības dibināta nodibinājuma darbiniekiem.

Kritizēta arī atlīdzību politika, piemēram, par viena amata pienākumu pildīšanu algu vienlaikus saņēma divi cilvēki. Savukārt prēmija piešķirta tikai vienai amatpersonai, lai gan kritērijiem atbilda gandrīz 200 darbinieku.

Domes vadītājs revidentu secinājumiem nepiekrīt, norādot, ka pašvaldības darbs esot organizēts atbilstoši. «Pa lielam kā jau pašvaldībā ir, visam ir savs pamatojums un skaidrojums. Ir lietas, uz kurām Valsts kontrole skatās kā Valsts kontrole, un lietas, kā skatāmies kā pašvaldība, kā iedzīvotājiem labāk,» saka novada mērs Andris Krauja (NA).

Tikmēr ilggadējais Ogres mērs Egils Helmanis (NA), kura laikā notikuši minētie darījumi, revidentu secinājumus dēvē par Valsts kontroles izdomu.

Kā vēstīts, Helmanis pēc pērn notikušajām pašvaldību vēlēšanām saglabāja domes priekšsēdētāja amatu, taču nepilnu mēnesi vēlāk — 16. jūlijā, domes sabiedrisko attiecību pārstāvji paziņoja, ka dienu iepriekš Helmanis apšaudes laikā Ukrainā esot ticis ievainots.

Pēc šī negadījuma Helmanis kļuva darbnespējīgs un darba pienākumus atsāka pildīt vien šā gada janvāra beigās. Taču jau februāra sākumā viņš no amata atkāpās, neiesniedzot anketu pielaides valsts noslēpumam saņemšanai.

Pēc domes priekšsēdētāja amata atstāšanas Helmanis ir domes deputāts, ieņem domes jaunā priekšsēdētāja Kraujas biroja vadītāja amatu, kā arī ir iecelts civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatā.