Valsts kanceleja: Tikai trešdaļa trauksmes cēlēju iesniegumu atbilst likuma pazīmēm

Ziņojuma mērķis ir sniegt vispusīgu Trauksmes celšanas likuma ieviešanas, ietekmes un efektivitātes izvērtējumu tā darbības gandrīz piecos gados — kopš 2019.gada 1.maija līdz 2024.gada 1.aprīlim. Ziņojumā analizēta likuma mērķa sasniegšana un likuma būtiskie aspekti, kā arī vērtēti regulējuma piemērošanas rezultāti.

Valsts kanceleja izvērtējumā secinājusi, ka kompetentās institūcijas ar atbildību piemēro Trauksmes celšanas likumu. Ir izveidoti trauksmes celšanas mehānismi valsts institūcijās, radot priekšnosacījumus trauksmes celšanai. Trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanai un izskatīšanai tiek veidoti droši un neatkarīgi mehānismi, tiek noteiktas atbildīgās personas, tostarp kontaktpersonas, un kompetentās institūcijas par to atbildīgi informē trauksmes cēlēju kontaktpunktu. Vienlaikus nav tikušas pietiekami regulāri un plaši nodrošinātas apmācības atbildīgajām personām, tostarp kontaktpersonām.

Attiecībā uz trauksmes cēlējiem, secināts, ka viņu aktivitāte kopumā ir augsta, īpaši pirmajos trijos gados, kad noritēja aktīvs izpratnes veicināšanas darbs. Tomēr tikai trešdaļa iesniegumu atbilst likuma pazīmēm, tāpēc nevar uzskatīt, ka izpratne būtu pietiekama.

Trauksmes cēlēju aizsardzībai likumā ir paredzēta virkne garantiju, tomēr aizsardzības saņemšana praksē nav vienkārša un tiek izmantota nepietiekami. Lai gan trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšana un atgriezeniskā saite likumā ir skaidri noteikta un praksē nerada problēmas, trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas kārtība nav noteikta. Vienlaikus secināms, ka vienotu ziņojumu izskatīšanas kārtību arī nebūs iespējams noteikt, jo dažādu pārkāpumu izskatīšanai ir dažāds regulējums. Tādējādi drīzāk likumā varētu noteikt izskatīšanas principus, secina Valsts kanceleja.

Tāpat secināts, ka nav uzraudzības pār trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas efektivitāti un nav skaidrs, kur vērsties jautājumā par trauksmes cēlēja ziņojuma neatbilstošu izskatīšanu. Nav pietiekami vispusīgas informācijas par trauksmes cēlēju ziņojumu rezultātiem un pozitīvajām pārmaiņām. Informācija, kas sniegta gada pārskatiem, ir ierobežota. Tam jāpievērš lielāka uzmanība un resursi, uzskata Valsts kancelejā.

Ziņojuma autori norāda, ka institūcijās jāpievērš lielāka uzmanība tam, lai par trauksmes celšanu būtu atbildīgas uzticamas personas no darbinieku puses. Identitātes nopludināšanas un nelabvēlīgo seku radīšanas gadījumos atbalsts trauksmes cēlējiem nav pietiekams un to nepieciešams stiprināt. Tāpat nav tādas iestādes, kurā vērsties ar iesniegumu par radītajām sekām. Pašam trauksmes cēlējam jāuzņemas iniciatīva par savu tiesību aizsardzību un jāizprot, kā rīkoties.

Izaicinājumi likuma piemērošanā ir formāla izskatīšana, izskatīšana bez rezultāta, neiedziļināšanās un situācijas, kad «sistēma ir stiprāka par likumu», kā arī nevēlēšanās skatīties plašāk.

Lai pilnveidotu regulējumu un institucionālo risinājumu trauksmes celšanas jomā, Valsts kancelejas pārstāvji uzskata, ka nepieciešams veikt grozījumus Trauksmes celšanas likumā. Ziņojuma autori uzskata, ka ir jānosaka, ka turpmāk trauksmes cēlēju kontaktpunkts būs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tapat ir jāpaplašina trauksmes cēlēja kontaktpunkta funkcijas, nosakot, ka tam jāuzrauga trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas efektivitāte un jābūt informētam par ziņojumu izskatīšanas gaitu un rezultātu, jānodrošina mācības, it īpaši atbildīgajām personām, kontaktpersonām un kompetentajām institūcijām, kā arī jāizskata trauksmes cēlēju ziņojumi, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija.

Bez tam jāizvērtē papildu atbalsts trauksmes cēlējiem, kuriem ir nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, piemēram, juridiskais atbalsts, trauksmes cēlēju kontaktpunkta preventīvas darbības vai citi aizsardzības pasākumi. Pamatojoties uz šajā ziņojumā secināto, Valsts kanceleja uzskata, ka ir jāturpina vērtēt finansiālas atlīdzības vai kompensācijas izmaksas iespējas trauksmes cēlējiem, tostarp noskaidrojot sabiedrības viedokli un ņemot vērā valsts budžeta iespējas.

Tāpat nepieciešams pievērst lielāku uzmanību izglītošanai un izpratnes veicināšanai, tostarp plašsaziņas līdzekļu, darba devēju un sabiedrības informēšanai par trauksmes celšanu. Atsevišķi jānodrošina mācības tiesnešiem, lai veicinātu trauksmes cēlēju lietu efektīvu izskatīšanu tiesās.

Valsts kancelejas informatīvais ziņojums šobrīd ir iesniegts saskaņošanai tiesību aktu portālā. Ministrijām un citām ar trauksmes celšanu saistītām iestādēm savs vērtējums jāsniedz līdz 4.jūlijam.