Valdības ministri pēc nepieciešamības uz sēdēm sanākšot arī trīs reizes nedēļā

Politiķis aicināja domāt par to, kādi jautājumi tiek nesti uz valdības sēdēm. Pēc Kulberga domām, Ministru kabineta darba kārtībā bieži vien ir jautājumi, kas ir neatbilstoši ministru līmenim. To gan paredzot likums, un Kulbergs atzina, ka nezina, vai mēnešos, kas šai valdībai atlika līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, izdosies kaut ko mainīt, tomēr ministru laiks esot pārāk dārgs, tādēļ vajagot piedomāt, kas tiek nests uz Ministru kabinetu.

Stāstot par sevis vadītās valdības darba organizēšanu, Kulbergs sacīja, ka otrdienās notikšot valdības sēdes, kurās tiks skatīti standarta jautājumi, bet piektdienu rītos būšot «stratēģiskās Ministru kabineta sēdes», kurās risinātu politiskos jautājumus.

Kulbergs pēc nepieciešamības plāno organizēt sēdes arī ceturtdienās no plkst. 13 līdz 17, lai skatītu jautājumus, kas saistīti ar darāmajiem darbiem. Premjers bija valdības ministriem uzdevis katram sagatavot trīs darbus, kurus viņi gatavi panākt šīs valdības laikā, un ceturtdienās tiktu pārrunāti tieši šie jautājumi. Vienu šādu sēdi Kulbergs aicināja ministrus ieplānot 18. jūnijā.

Premjers pēc šodienas sēdes norādīja, ka arī sēdes ceturtdienās varētu būt atklātas, bet piektdienās, iespējams, tās būšot slēgtas, jo tajās notikšot politiskās diskusijas par sensitīviem jautājumiem. Šo sēžu formāts nebūšot tāds, kāds ir Ministra kabineta kārtības rullī.

Tāpat viņš uzsvēra, ka sēdēs par saviem jautājumiem būs jāziņo pašiem ministriem, jo viņiem jābūt kompetentiem par to, kas tiek lemts. Ja būs vajadzīga kāda padziļināta ekspertīze, tad palīdzēt noziņot varēšot, piemēram, valsts sekretāru, bet visādi citādi ministriem pašiem jābūt spējīgiem pārzināt sevis virzītie jautājumi, pauda Kulbergs. Viņš arī uzsvēra kvalitatīvi sagatavotu dokumentu nozīmi, norādot, ja tie nav sagatavoti kvalitatīvi, tad tādus jautājumus nemaz nevajagot nest uz valdību.

Ministriem uz Kulberga vadītajām sēdēm vajadzēšot būt arī tikai klātienē.

Viņš izcēla, ka ne visi valdībā skatītie jautājumi, kuriem ir uzlikts ierobežotas pieejamības statuss, vienmēr tiešām tādi ir. Kulbergs ministrus aicināja kontrolēt, lai tāds statuss skatāmajiem jautājumiem netiek piemērots nevietā un lai dokumenti ir pieejami sabiedrībai, kad šis statuss tiek noņemts.

Premjers arī aicināja ministrus cienīt vienam otru un Ministru kabineta kārtības rulli un nevirzīt jautājumus kā steidzamus. Tas esot pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos.

Kulbergs sagaida, ka pie visiem valdībā skatāmajiem jautājumiem tiks arī ziņots, kāda ir to finansiālā ietekme, kādu ietekmi tas atstāj uz birokrātisko slogu un to, kādi uzlabojumi būs sagaidāmi, pieņemot katru no lēmumiem.

Premjers arī vēlas, lai uz valdības sēdēm regulāri tiktu aicināts arī Valsts ieņēmumu dienests un Valsts kase, lai iestādes ministriem ziņotu par deklarētajiem nodokļiem un ieņēmumiem. Šādi valdībai varēšot būt skaidrība par valsts finansēm mēneša griezumā.

Tāpat uz sēdēm tiks gaidīta arī Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka, lai varētu ziņot par to, kā izteiktās prognozes izskatās pret reālo budžetu.

Kulbergs arī vēlas, lai gan Saeimas deputātiem, gan sociālajiem partneriem tiktu nodrošināti atvērti budžeta dati.

Viņš arī neizslēdza, ka šī valdība varētu veikt kādus valsts budžeta grozījumus, bet būšot jāskatās uz rādītājiem.

Premjers gan šodienas sēdes sākumā, gan preses konferencē pēc sēdes vairākas reizes uzsvēra, ka laiks šai valdībai ir ļoti ierobežots, bet risināmie jautājumi — nozīmīgi, tādēļ ministriem jābūt klātesošiem. «Nevajadzētu visiem braukāt komandējumos pa labi un kreisi,» teica Kulbergs. Viņš uzsvēra, ka uz komandējumiem vajadzētu skatīties kritiski un ļoti izvērtēt, vai tie patiešām ir nepieciešami un, vai tie palīdzēs izpildīt šīs valdības deklarācijā minētās lietas. Kulbergs solīja, ka arī pats savus komandējumus viņš vērtēs ļoti kritiski, jo jebkurš komandējums ir arī izmaksas valstij.

Kulbergs norādīja, ka 27. jūnijā paredzēta izbraukuma sēde Latgalē. Tajā būšot jāskata tikai tie jautājumi, kurus grib risināt tieši Latgalē un pierobežā. Viņš aicināja ministrus no savas puses sagatavot risinājumus, kurus varētu piedāvāt Latgalē. Izbraukuma sēdes laikā ministri plāno tikties arī ar Latgales pašvaldību vadītājiem.

Plānots, ka līdz 27. jūnijam tiks sagatavots arī risinājums kompensācijas mehānismam bezpilota lidaparātu izraisīto zaudējumu segšanai, un izbraukuma sēdē valdība par to varētu pieņemt lēmumu, solīja Kulbergs.

Premjers gan ministriem sēdes sākumā, gan žurnālistiem pieminēja iepriekšējo valdību «neizdarīto darbu mapīti». Tajā esot 785 nepadarītie darbi no iepriekšējām valdībām, tai skaitā — 166 Klimata un enerģētikas ministrijai, 115 Izglītības un zinātnes ministrijai, 57 Veselības ministrijai, bet 53 — Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Kulbergs atzina, ka šim sarakstam ir jāiziet cauri, tomēr viņš arī prasīja ministriem no tiem izsvītrot tādus jautājumus, kas nav izdarāmi, ir lieki vai neatbilst šīs valdības uzstādītajām prioritātēm.

Tai pat laikā viņš atzina, ka vairākām ministrijām trūkst atbildīgās amatpersonas, kas varētu palīdzēt šos uzdevumus izpildīt.

Jau vēstīts, ka Saeima 28. maijā apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs Kulbergs. Jauno valdību veido «Apvienotais saraksts», Nacionālā apvienība, «Jaunā vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība.