Valdība uz piektdienu pārceļ lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu

Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.

Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav «iezagusies viena nepilnība». Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir «būtiski trūkumi».

Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Kariņš skaidroja, ka Ekonomikas ministrija nebija izpildījusi tai doto uzdevumu un nebija izstrādājusi priekšlikumu par ieceļotāju no trešajām valstīm kontrolēšanu. «Šis ir kopīgs izaicinājums, ka katra ministrija pilda savas funkcijas. Ministrijām ir jāsagatavo dokumenti, lai politisku diskusiju ceļā varam priekšlikumu atbalstīt, noraidīt vai mainīt,» skaidroja premjers.

Tā kā nākamnedēļ lemt par šo jautājumu būtu par vēlu, Ministru prezidents ierosināja turpināt lemšanu par šiem jautājumiem piektdien plkst.15.

Paredzams, ka priekšlikumus par kontroles un uzraudzības pasākumiem iedzīvotāju atgriešanos no trešajām valstīm līdz rītdienas sēdei izstrādās Operatīvās vadības grupa.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šodien bija plānojis pieņemt gala lēmumu par mērenāko epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriju, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Par šādu scenāriju ministri konceptuāli vienojās otrdien, atsakoties no otra scenārija — «D» — kas paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs, komentējot valdības pieņemto lēmumu, žurnālistiem sacīja, ka jebkurš pasākums, kas stiprinās sociālo distancēšanos, ir pamatu pamats un ir atbalstāms.

«Ja mēs redzam, ka mūs pretinieks paliek spēcīgāks, mums vajadzētu mainīt taktiku vai stiprināt savus spēkus. Ar vakcināciju mēs stiprinām savu imunitāti, bet tas neiet tik ātri, kā mēs vēlētos. Mums vajadzētu mazliet mainīt savu taktiku, lai apkarotu šo ienaidnieku, šo vīrusu,» pauda epidemiologs.

Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem — scenāriju «A», kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju «D», kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aicināja ministrus atbalstīt «A» variantu, kas stātos spēkā jau no nākamās nedēļas. Viņš atzina, ka gadījumā, ja ieviešot «A» variantu, epidemioloģiskā situācija trīs nedēļu laikā uzlabosies, tad varētu lemt par pakāpenisku ekonomikas atvēršanu. Savukārt gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 augs, tad valdībai būtu jālemj par «D» variantu, kas paredz smagākus ierobežojumus jeb lokdaunu.

Valdības konceptuāli atbalstītais «A» scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana tiks balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinās ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varēs turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Citās nozarēs darbu klātienē varēs atļaut tikai ar iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varēs sniegt tikai ar iepriekšēju pierakstu.

Šī scenārija īstenošanas gadījumā rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

«A» scenārijs paredz aizliegt apmeklēt publiskas vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata, veicināt izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.

«A» scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.

Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī identificēt riskus konkrētos segmentos.

«A» scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt to bērnu vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti.

Tāpat paredzēts savlaicīgi gatavot vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi. Līdz šim identificētās jomas, kuras iekļaujamas analīzē ir aktīvās atpūtas vietas, amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi, bērnu nometnes, ēdināšana, fotopakalpojumi klātienē, izglītība, pieaugušo profesionālā tālākizglītība, izklaides vietas, kultūrvietas un izstāžu vietas, organizētie tūrisma pakalpojumi, kultūras pasākumi, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās, sporta nodarbību vietas un tirdzniecības vietas.

«A» scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits — 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.

No ekonomiskā aspekta «A» scenārijs vienā nedēļā radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās — 148,2 miljonus eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).