Valdība kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu nosaka drošību

Šāds lēmums pieņemts pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma «Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem» uzklausīšanas.

FM ziņojumā norāda, ka fiskālā telpa 2025.gadā ir negatīva, tāpēc ar aizsardzību nesaistītajām politikas prioritātēm ir jāmeklē papildu finansējuma avoti. Attiecīgi priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem nākamajiem budžetiem varēs iesniegt tikai Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija.

Valdība nolēma, ka priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts drošību, ministrijām būs jāiesniedz līdz šā gada 28.jūnijam.

Tāpat valdība nolēma, ka citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu/apakšprogrammu izdevumus, un, pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem, vai, rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai.

Valdība arī nolēma, ka ministrijas nesniegs priekšlikumus ar papildu finansējuma pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem, izņemot vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu — valsts drošību.

Ministrijām uzdots pārskatīt bāzes izdevumus un sagatavot priekšlikumus, nodrošinot jauno pasākumu īstenošanu esošo bāzes izdevumu ietvaros vai sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus, un iesniegt FM izdevumu pārskatīšanas ietvaros.

Valdība arī aicināja neatkarīgās iestādes sniegt priekšlikumus pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti tikai ar valsts drošību.

Lēmumu par papildu finansējumu drošībai FM aicina pieņemt pēc aktualizēto makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognožu 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam izskatīšanas Ministru kabinetā.

FM ziņojumā teikts, ka Latvijas Stabilitātes programmā 2024.-2028.gadam prognozēta negatīva fiskālā telpa 2025.gadā 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb mīnus 279,5 miljoni eiro, 2026.gadā — 0,1% apmērā no IKP jeb mīnus 67,8 miljoni eiro, bet 2027.gadā — 0,2% apmērā no IKP jeb mīnus 77,8 miljoni eiro. Pozitīva fiskālā telpa paredzēta 2028.gadā — 0,02% no IKP jeb 10,4 miljoni eiro, neskaitot iespējamo papildu finansējumu vienreizējo pasākumu izdevumiem, kas jebkurā gadījumā 2025.gadā nevar pārsniegt 222,7 miljonus eiro.

Ministru kabinets 30.aprīļa sēdē uzdeva FM sagatavot un finanšu ministram līdz 12.septembrim iesniegt izskatīšanai valdībā kā budžetu pavadošo likumprojektu grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā (FDL), kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no IKP līdz 1% no IKP.

Pieņemot šādu lēmumu, fiskālā telpa būtiski uzlabosies, teikts FM ziņojumā. Tiesa, 2025.gadā tā joprojām būs negatīva jeb mīnus 56,8 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tā būs pozitīva — 2026.gadā 153 miljoni eiro, 2027.gadā 168,6 miljoni eiro un 2028.gadā 269,3 miljoni eiro. Tomēr šajā gadījumā papildu vienreizējos pasākumus nav iespējams finansēt, norāda FM.