Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2024.gadam 11,237 miljardu eiro apmērā

Šogad kopā ar izdevumu pārskatīšanas rezultātiem tiek skatīts arī jautājums par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumiem. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā un 2025.gadam — 11,293 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi 2024.gadam palielināti 630,5 miljonu eiro apmērā un 2025.gadam 666,7 miljonu eiro apmērā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja, ka valsts budžeta ieņēmumi 2024.gadā tiek plānoti 13,5 miljardu eiro apmērā, 2025.gadā — 14,4 miljardu eiro apmērā, bet 2026.gadā — 15,2 miljardu eiro apmērā. 

Kopumā valsts budžets 2024.gadā plānots 15,6 miljardu eiro apmērā, 2025.gadā — 15,9 miljardu eiro apmērā. 

Ašeradens uzsvēra, ka budžets Saeimā jāiesniedz 15.oktobrī, tāpēc jaunā valdībā ir jāizveido ne vēlāk kā līdz 15.septembrim, lai iekļautos šajā rāmī. Ašeradens prognozēja, ka tas izdosies, jo partijas visu vasaru diskutējušas par valdībā darāmajiem darbiem, tāpēc pēc tam, kad tiks panākta vienošanās par koalīciju, darbam pie valdības deklarācijas nevajadzētu aizņemt daudz laika. 

Savukārt valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam noteikti 10,607 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2025.gadam ir samazinājums par 19,4 miljoniem eiro. Būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžetā veido papildu izdevumi Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai.

Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2024.gadam paredzēti 8,615 miljardu eiro apmērā, 2025.gadam — 8,635 miljardu eiro apmērā, bet 2026.gadam — 8,354 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai palielināti 166 miljonu eiro apmērā 2024.gadam un 135,5 miljonu eiro apmērā 2025.gadam. Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2026.gadam salīdzinājumā ar ietvaru 2025.gadam samazināti 145,2 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2024.gadam aprēķināti 4,365 miljardu eiro apmērā un 2025.gadam — 4,688 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi 2024.gadam palielināti 46 miljonu eiro apmērā un 2025.gadam 118,5 miljonu eiro apmērā.

Savukārt 2026.gadam valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi aprēķināti 5,066 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2025.gadam palielināti par 496,2 miljoniem eiro. Lielākās izmaiņas valsts speciālā budžeta izdevumos saistītas ar papildu finansējumu vecuma pensiju izmaksai.

FM informē, ka 2024. un 2025.gadam bāzes izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz likumā «Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam» noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu (ietvaru) attiecīgajam gadam, savukārt 2026.gadam izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz 2025.gadam apstiprināto ietvaru, veicot korekcijas atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2023.gada 17.janvāra noteikumu «Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam» prasībām un MK pieņemtajiem lēmumiem.

Savukārt izdevumu pārskatīšanas process arī šogad dalāms divos pamatvirzienos — nozaru budžeta finansēšanas analīze un vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas turpināšana. Tādējādi 2024.gadam rasti finanšu resursi 112 miljonu eiro apmērā. No tiem 110,7 miljoni eiro novirzāmi nozaru aktuālo prioritāšu finansēšanai, kamēr 1,3 miljonus eiro iespējams novirzīt kopējās fiskālās telpas palielināšanai, informē FM.

Savukārt 2025.gadam rasti finanšu resursi 64,95 miljonu eiro apmērā, bet 2026.gadam — 64,16 miljonu eiro apmērā.

FM arī pauž, ka neiztrūkstoši svarīgs izdevumu pārskatīšanas procesa elements ir sadarbība ar nozaru ministrijām, kuru patstāvīgi veiktā izdevumu pārskatīšana, pārskatot gan izdevumus, gan iepriekšējos gados papildus piešķirtā finansējuma izlietojumu, rezultējusies ar būtiskiem finanšu resursiem nozarei svarīgu prioritāšu finansiālai nodrošināšanai.

Nozaru politikas analīzes ietvaros turpināta veselības nozares izvērtēšana, pievēršoties starptautisko rādītāju analīzei un salīdzinājumam, kā arī Veselības ministrijas budžeta darbības rezultatīvajiem rādītājiem. Izglītības nozares analīzes ietvaros vērtēti augstākās izglītības statistiskie rādītāji, interešu un profesionālās ievirzes izglītības joma, kā arī analizētas valsts pētījumu programmas un tām piešķirtais finansējums. Tāpat atkārtoti vērtēta situācija valsts pārvaldē saistībā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības jautājumiem.

Horizontāli tika skatīti jautājumi par valsts pārvaldē veiktajiem tulkojumiem, radītajām mobilajām aplikācijām, mācību pakalpojumiem un centralizētu iepirkumu veikšanu. Savukārt vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas ietvaros šogad vērtēti valsts iestāžu reģionos izmantotie nekustamie īpašumi (biroja telpas) un izdevumi to uzturēšanai, atkārtoti aicinot ministrijas turpināt vērtēt nekustamā īpašuma noslodzi.

FM informē, ka 2023.gads ir astotais gads kopš FM sadarbībā ar nozaru ministrijām veic izdevumu pārskatīšanu, ir sagatavots informatīvais ziņojums par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un sniegti priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā. Izdevumu pārskatīšanas process katru gadu pilnveidojas un, analizējot budžeta izdevumus un sasniegtos rezultātus, ilgtermiņā tiek rasti ekonomiskāki valsts politikas īstenošanas veidi, kā arī veicināta iecerēto rezultātu efektīva sasniegšana, rodot iekšējos resursus nozaru pieteikto prioritāšu īstenošanai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti atzinīgi novērtējuši 2016.gadā sākto ikgadējo izdevumu pārskatīšanas procesu, norāda FM. Tā ir viena no jomām, kurā Latvija ir panākusi iespaidīgu progresu labas starptautiskās budžeta pārvaldības prakses pārņemšanā un FM eksperti aktīvi dalās ar pieredzi ar citām valstīm.