Valainis: Izvēle, kuri politiskie spēki būs valdībā, ir premjera lēmums

Piektdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenta amatam nominēto Eviku Siliņu (JV) Valainis norādīja, ka valdības vadītājs lems, ar kuriem politiskajiem spēkiem sadarboties būs vislabāk, ar kuriem varēs īstenot tās reformas, kas šobrīd ir nepieciešamas, un ar kuriem politiskajiem kolēģiem varēs iegūt dinamiku, kas ir šobrīd Latvijai ir nepieciešama.

Runājot par koalīcijas sastāvu, Valainis sacīja, ka atbalsta «Jaunās vienotības» (JV) un Siliņas mērķi izveidot plašāku un rīcībspējīgāku koalīciju, un arī «ZZS no savas puses darīs visu, lai panāktu iespējami plašāku koalīciju».

Valainis norādīja, ka ZZS ir gatavi strādāt ar visām politiskajām partijām un darīs visu, lai arī citas politiskās partijas, kas iesaistītas koalīcijas veidošanas procesā, atrastu veidu, kā sadarboties.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka nesen ir parādījušies dati, ka pašreizējais parlaments ir 20 gadu laikā sabiedrībā vissliktāk vērtētais parlaments. «Ikvienam politiskajam spēkam, kas piedalās šajā politiskajā procesā, ir jābūt atbildīgam un jāspēj pārkāpt pāri saviem principiem un robežām,» sacīja Valainis.

Tāpat Valainis sacīja, ka aicinājums domstarpību pārvarēšanai esot visiem iesaistītajiem politiskajiem spēkiem.

Vienlaikus Valaiņa ieskatā JV, kā arī ZZS ir labi nodemonstrējusi apņēmību nolikt malā politiskos uzstādījumus un pievērsties darbiem.

Šodien notikušajās ZZS sarunās ar Siliņu un JV pārstāvjiem daudz detalizētāk izrunāti aktuālie jautājumi, tostarp situācija ar elektrības sadales tarifiem, situācija banku sektorā un dzīves dārdzība.

«Tā kā jau iepriekš diezgan daudz laika pavadīts, diskutējot par valsts attīstībai nozīmīgiem un svarīgiem jautājumiem, šodien pārrunājām jautājumus, kuriem būtu nepieciešama ātrāka rīcība,» sacīja Valainis.

Kā ziņots, šodien notiek Valsts prezidenta Rinkēviča Ministru prezidenta amatam nominētās Siliņas oficiālās sarunas par jaunas valdības veidošanu.

JV politiķe uz sarunām ir aicinājusi četru politisko spēku pārstāvjus, sakot, ka mēģinās vienoties par iespējami plašu koalīciju. Politiķi jau ir pauduši skepsi, vai par dabu vienā valdībā izdosies vienoties visām piecām sarunās iesaistītajām partijām, sekojoši ir aktuāls jautājums, kura vai kuras divas partijas paliks «aiz borta».

Sarunas atsevišķi paredzētas ar AS, tad Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), pēc tam Nacionālo apvienību (NA), bet pirmo oficiālo sarunu raundu paredzēts noslēgt, JV tiekoties ar «Progresīvajiem».

Pēdējās nedēļās partijām jau notikušas neformālas konsultācijas par koalīcijas veidošanu, taču konkrēts tās sastāvs vēl nav skaidrs.

Kā ziņots, Siliņa saskata iespējamību izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti «Progresīvie», bet citā modelī — NA. Siliņa skaidroja, ka viens četru partiju modelis paredzētu, ka valdību veido JV, AS, ZZS un «Progresīvie». Savukārt otrs četru partiju modelis koalīcijā ietvertu JV, AS, ZZS un NA, sacīja premjera amata kandidāte.

JV politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī «citas variācijas», lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.

Kā ziņots, Valsts prezidents Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis JV pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Siliņu. Lēmumu par Siliņas aicināšanu Rinkēvičs pieņēma pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar visām Saeimas frakcijām. Siliņa bija vienīgā partiju oficiāli izvirzītā pretendente premjera amatam.

Rinkēvičs trešdien sacīja, ka «neesot naivs» par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.

Gandrīz nepastāv iespējas NA un «Progresīvajiem» vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.

Saskaņā ar Satversmes 56.pantu Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Atbilstoši Satversmes 59.pantam topošajam Ministru prezidentam un ministriem vēl nepieciešams saņemt Saeimas uzticību.

Siliņa ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā viņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

Viņa dzimusi 1975.gadā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.

Politikā viņa debitēja 2011.gadā, kad kandidēja uz 11.Saeimu no Zatlera Reformu partijas. Tā paša gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī — par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri.

Siliņa kandidēja arī 13.Saeimas vēlēšanās — jau JV sarakstā. 2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas «Vienotība» valdes locekle.

Kā ziņots, Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS — 16, bet «Progresīvajiem» — 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA — 13 deputātu vietas.

Partijai «Stabilitātei» ir desmit mandāti un «Latvija pirmajā vietā» — astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.