Vairāki no būvnieku kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem šogad uzvarējuši publiskos iepirkumos

Konkurences padome (KP) būvnieku kartelī iesaistītos desmit uzņēmumus — SIA «Skonto būve», SIA «Latvijas energoceltnieks», SIA «Velve», SIA «Arčers», SIA «Rere būve», SIA «Re & Re», SIA «RBSSKALS būvvadība», SIA «Abora», AS «LNK Industries» un SIA «Merks» — sodījusi ar naudas sodu kopumā 16,653 miljonu eiro apmērā. Lēmumam stājoties spēkā, uzņēmumiem noteikts arī liegums vienu gadu piedalīties publiskos iepirkumos. Taču lielākā daļa no sodītajiem uzņēmumiem paziņojuši, ka KP lēmumu pārsūdzēs tiesā, kas nozīmē, ka attiecīgais liegums spēkā vēl nestāsies.

«Lursoft» secinājis, ka lielākais iepirkums, kurā šogad uzvarējis kāds no būvniecības kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem, ir konkurss par dzelzceļa projekta «Rail Baltica» lidostas «Rīga» dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakāžu būvdarbiem. Konkursā, kura līgumcena ir 236,96 miljoni eiro, uzvarējuši trīs uzņēmumi, tostarp arī «LNK Industries».

Tikmēr visbiežāk iepirkumos šogad uzvarējusi «Re & Re» — kopumā četros konkursos. «Lursoft» dati liecina, ka visos iepirkumos, kuros šogad uzvarējusi «Re & Re», tā uzvarējusi kopā ar SIA «Rere meistari» vai arī «Rere būve». Vērtīgākais no tiem bijis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) konkurss par ēkas Hipokrāta ielā 2 pārbūvi par aptiekas loģistikas ēku, kā arī stacionārus savienojošas virszemes pārejas izveidošanu. Konkursa līgumcena ir 4,98 miljoni eiro. Tāpat «Re & Re» kopā ar «Rere meistari» uzvarējusi RAKUS konkursā par stacionāra «Biķernieki» energoefektivitātes uzlabošanu, kur paredzētā līgumcena ir 2,18 miljoni eiro.

«Lursoft» pārstāvji min, ka būvniecības kartelī iesaistītie uzņēmumi šogad uzvarējuši arī divos Jūrmalas pilsētas domes iepirkumos, tāpat arī Jelgavas, Liepājas, Smiltenes novada un Stopiņu novada domes izsludinātajos iepirkumos.

Izņēmums uzvarām publiskos konkursos šajā gadā ir «Skonto būve» un «Latvijas energoceltnieks», kuras, pēc «Lursoft» datiem, līdz šim šogad nav uzvarējušas nevienā būvniecības iepirkumā.

Iepriekš desmit kartelī iesaistītie uzņēmumi uzvarējuši ne tikai dažādos pašvaldību, bet arī valsts pārvaldes izsludinātajos konkursos. Tā, piemēram, «Abora» kopš 2017.gada uzvarējusi četros Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra konkursos , koros līgumcenas veido kopumā 27,93 miljonus eiro, savukārt «Arčers» — sešos Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra konkursos ar kopējo līgumcenu 15,26 miljoni eiro.

Tāpat «Arčers» par 7,35 miljoniem eiro pērn īstenojis projektu par rekreācijas centra būvdarbiem Kvošu ezera krastā, savukārt 2017.gadā uzņēmums būvējis Rēzeknes Olimpiskā centra sporta arēnu par 16,99 miljoniem eiro. Šajā pašā gadā «Arčers» arī no Rēzeknes netālajā Ludzā projektējis un būvējis pilsētas ģimnāzijas peldbaseinu 1,97 miljonu eiro vērtībā.

Jau ziņots, ka KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma — 6,1% — piemērots diviem uzņēmumiem, tostarp «Re & Re» piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet «Skonto būvei» — 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem —  «LNK Industries» piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, «Merks» — 2 688 950,79 eiro apmērā, «Arčers» — 1 998 412,02 eiro apmērā, bet «Abora» — 1 115 910 eiro apmērā.

«Latvijas energoceltniekam» piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā gada apgrozījuma jeb 3 329 579,41 eiro, «Rere būvei» — 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet «Velvei» — 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro.  Savukārt «RBSSKALS būvvadība» patlaban jau ir likvidēta, tāpēc tai sods nav piespriests.

KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumu, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas pirtī «Taureņi» un sanatorijā «Jūraslīcis», Jūrmalā.

Nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.