Vai pacienti drīkst izvēlēties zāles?

“Pēdējā laikā caurmērā katrs desmitais pacients vēlas saņemt nevis lētāko jeb references medikamentu, bet gan savu pierasto,” saka privātās Baltezera aptiekas farmaceite Ieva Lašina. “Galvenokārt tie ir pacienti, kas gadiem ilgi lietojuši kādu noteiktu oriģinālpreparātu, bet farmācijas sistēmai pusotru gadu atpakaļ pārejot uz lētākajiem aktīvās vielas medikamentiem, kas praksē nozīmē – uz t.s. ģenēriķiem, viņi sajutuši zāļu sniegtā efekta starpību. Cilvēki, kuriem zāles izrakstītas pirmo reizi šādu starpību nejutīs. Parasti jau ārsti paši zina, kuriem pacientiem var rakstīt t.s. zilās receptes un kuri būs spējīgi samaksāt pilno cenu par šiem medikamentiem. Jāsaka, ka šādu gadījumu ir daudz, īpaši sirds un asinsvadu preparātu pircēju grupā. Mēs esam maza aptieka, bet mums caurmērā katru dienu ir viens vai divi šādi gadījumi. Jāatzīst, ka pēdējā laikā daudzu oriģinālpreparātu cenas ir pielīdzinājušās ģenērisko medikamentu cenām, starpība varbūt ir tikai daži centi, taču likumdošana prasa, lai mēs izsniegtu lētāko preparātu. Ar lētāko medikamentu izsniegšanu ir arī otra problēma – tie mainās, proti, šomēnes lētāks varbūt viens medikaments, bet citu mēnesi – jau cits. Gados vecāki pacienti pierod pie noteikta izskata un krāsas medikamentu paciņām, viņiem jūk, ja tās bieži mainās, viņi var kļūdīties ar to lietošanu, ja atšķiras medikamentu devas. Tādēļ uzskatu, ka būtu pareizi ļaut pacientiem šādos gadījumos piemaksāt cenas starpību starp lētāko medikamentu un oriģinālpreparātu. ”

Līdzīgās domās ir arī “Mēness aptiekas” vadītājs tirdzniecības centrā “Origo” Vadims Brižaņs. Viņš gan nevar pateikt, cik tieši pacientu dienā vai nedēļā vēršas ar šādu prasību, taču varot gan apstiprināt to, ka pēdējā pusgadā cilvēku, kas vēlas citu, nevis lētāko medikamentu, paliekot arvien vairāk. “Cik varu spriest, pirmajā gadā pēc t.s. 1. aprīļa reformas, ar kuru tika noteikts, ka aptiekām jāizsniedz lētākais references medikaments, pacienti skatījās, vēroja un centās pielāgoties jaunajai sistēmai. Daudziem droši vien tas izdevās, taču pēdējā pusgadā vērojama arvien lielāka tādu pacientu plūsma, kas vēlas saņemt citu, sev pierasto, nevis lētāko references medikamentu,” viņš stāsta. “Varētu būt divi iemesli, kādēļ tā tiek darīts. Pirmais ir tas, ka viņi varētu būt pieraduši konkrēta medikamenta radītā terapeitiskā efekta, ne vienmēr lētākais analogs spēj sasniegt to pašu. Otrs iemesls varētu būt nevēlami blakusefekti, ko var radīt analogais medikamenti un to palīgvielas – lai gan tie ir analogi, tomēr šādi blakusefekti parādās. Šajos gadījumos, pat neskatoties uz to, ka pacienta diagnoze un medikamenti ietilpst kompensējamo zāļu lokā, pacienti mēdz, izrunājoties ar savu ārstu, lūgt izrakstīt parasto, t.s. zilo recepti un aptiekā samaksāt vairāk, lai saņemtu pierasto medikamentu. Protams, maksātspējīgākie pacienti varētu būt jau iepriekš vienojušies ar savu ārstu, ka viņiem uzreiz tiek izrakstīts pierastais medikaments, taču daudziem citiem tā iegūšanai jāveic papildus darbības – vispirms jādodas pie ārsta saņemt pamatojumu, kādēļ nepieciešams tieši konkrētais medikaments, nevis references jeb lētākais medikaments. Cita problēmu virkne saistīta ar to, ka references zāles bieži mainās, reizēm pat katru mēnesi. Ir virkne pacientu, kuriem tādēļ rodas grūtības ar zāļu pareizu lietošanu. Tādēļ, manuprāt, nākotnē būtu vēlams vismaz apsvērt iespēju, ka pacientam aptiekā būtu iespēja izvēlēties vienu no vairākiem medikamentiem.”

Citu problēmas aspektu paver kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs Kārlis Trušinskis. “Fakti liecina, ka vairāki tūkstoši pacientu šobrīd ir “izkrituši” no zāļu kompensācijas sistēmas. Tam var būt divi iespējamie iemesli. Viens variants ir – viņi pērk zāles par pilnu maksu, bet otrs – viņi pārstājuši vispār lietot zāles. Ko varētu darīt, lai labotu situāciju? Kādu laiku atpakaļ Veselības ministrijā jau bija tikšanās, kurā problēma tika apspriesta. Tās laikā tika piedāvāts, lai, saglabājot esošo sistēmu par aktīvās vielas rakstīšanu receptē, pacientiem aptiekā būtu iespēja izvēlēties citu, nevis lētāko medikamentu, ja viņš ir gatavs piemaksāt starpību starp cita medikamenta cenu un lētāko medikamentu. Saskaņā ar piedāvāto MK noteikumu labojuma projektu, pacients šādā situācijā nebūtu jāsūta pie ģimenes ārsta pēc pamatojuma un parastās receptes, bet viņš varētu šādu izvēli izdarīt uz vietas aptiekā. Esošās sistēmas priekšrocība ir tā, ka pacients vienmēr uzzina, cik maksā viņam vajadzīgā medikamenta lētākā versija – tas ir godīgi un pareizi. Taču, ja zinot šo informāciju, viņš tomēr vēlas citu medikamentu, tad šobrīd citu zāļu iegāde viņam ir apgrūtināta – un tas, manuprāt, nav pareizi. Pacientam jāiet atpakaļ pie ģimenes ārsta, jāiegūst pamatojums, kādēļ nepieciešams cits medikaments. Diskusijā Veselības ministrijā nekāds lēmums pieņemts netika – tika lemts jautājumu vēl pētīt un vākt datus.

Skatoties uz situāciju no ārsta viedokļa, jāsaka, ka pacienti pierod pie noteiktām zālēm, to izskata un sniegtā efekta. Ārstēšanas galvenais klupšanas akmens šobrīd ir līdzestības nodrošināšana – proti, tas vai pacients lieto viņam izrakstītās zāles. Diemžēl, bieža medikamentu maiņa neveicina pacienta sadarbību un līdzestību, pat apdraud to. Ja Latvijā būtu tāda sistēma kā ASV, kurā visas zāles iesaiņotas apmēram līdzīgās plastmasas burciņās, kur atšķiras tikai uzraksts, tad tam nebūtu tik liela nozīme, taču mums ir citāda sistēma – mums ir cits iepakojums, cita paciņas krāsa, tabletei var būt cita forma un krāsa. Tādēļ tās var sajaukt, var vienlaikus lietot viena un tā paša medikamenta divas versijas, īpaši tad, ja pacients ir gados. Tādēļ, manuprāt, demokrātiskāka un pacientam draudzīgāka pieeja ir tā, kur pacientam tiek dota iespēja izvēlēties, piemaksājot starpību starp references medikamenta cenu un oriģinālpreparātu. Tāda pastāv daudzās Eiropas valstīs un nāktu par labu arī mums.”

Līdzīgās domās ir arī kardiologs un profesors Andrejs Ērglis, kurš uzskata, ka arī Latvija pamazām nonāks pie sistēmas, kas dos pacientiem zināmas zāļu izvēles tiesības. “Process jau ir sācies un jautājums jau tiek apspriests, vienkārši nonākšana līdz tam, ka pacients drīkst izvēlēties zāles, piemaksājot par savu izvēli, varētu prasīt zināmu laiku,” viņš saka. “Neapšaubot to, ka lētākā references medikamenta piedāvāšana aptiekās ir pareizs solis no pacientu interešu viedokļa, draudzīgāka un labāk saprotama sistēma, kas piedāvātu zāļu izvēles iespēju, risinātu arī pacientu līdzestības problēmu un neradītu nevajadzīgu apjukumu par biežo dažādās krāsas zāļu paciņu maiņu,” viņš saka.

Pacientu biedrības “Par sirdi” vadītāja Inese Mauriņa saka, ka pacientu pieredze un atsauksmes par pašreizējo sistēmu ir dažādas. “Ir pacienti, kas apmierināti ar pašreizējo situāciju, jo samazinājusies medikamentu cena. Taču ir pacienti, kuriem lielas grūtības sagādā tas, ka ik pa dažiem mēnešiem mainās zāles, kas jālieto – mainās paciņu un tablešu krāsa, tas rada apjukumu, bez tam daudzi pacienti vēlas lietot tos medikamentus, kurus lietojuši jau gadiem ilgi – gan tāpēc, ka izveidojies pieradums, gan arī tāpēc, ka tie palīdzējuši sasniegt noteiktus, ārsta ieteiktus veselības rādījumus. Grūti komentēt, cik lielu cilvēku skaitu skar šī problēma – kardioloģisko pacientu Latvijā ir vairāki simti tūkstoši un kaut kāda daļa no tiem nav apmierināta ar to, ka lētākais pieejamais medikaments tik bieži mainās. Domāju, ka kopā ar valsts institūcijām būtu jāizvērtē gan tas, kā saglabāt pašreizējās sistēmas ieguvumus pacientiem, gan arī tas, kā labot trūkumus, kas parādījušies pēdējā pusotra gada laikā.

Atliek tikai jautājums – cik tieši ilgu laiku Latvijai aizņems būs šī pašreizējās medikamentu izsniegšanas sistēmas priekšrocību un trūkumu izvērtējums un cik ilgu laiku prasīs soļa speršana pretī pacientu interesēm?