Uzulnieks sola ģimenes valsts pabalstu par vienu bērnu palielināt līdz 50 eiro, bet par diviem — līdz 65 eiro par katru

Kā aģentūru LETA informēja ministra padomniece stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Gulbe, ģimenes valsts pabalsta palielināšana ir viena no trim Labklājības ministrijas (LM) prioritātēm jaunās valdības darbā. Kā pārējās prioritātes Uzulnieks izvirzījis bāzes pensijas ieviešanu un Goda ģimenes statusa paplašināšanu.

Gulbe aģentūrai LETA skaidroja, ka LM ir veikusi aprēķinus par to, kāda ir nepieciešamā summa piedāvātajai ģimenes valsts pabalstu palielināšanai. Tomēr pagaidām LM publiski šim mērķim nepieciešamo summu atklāt nevēlas, jo valdībā vēl gaidāmas sarunas un diskusijas par šo piedāvājumu.

No 2028. gada tiek solīts ieviest pabalsta regulāras pārskatīšanas mehānismu, sasaistot to ar ekonomisko situāciju, kā arī sākt pabalsta izmaksu jau no bērna dzimšanas.

Vienlaikus LM virzīs risinājumu, lai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ieskaitītu darba stāžā vecākiem, kuri bērnus kopuši laikā no 1991. gada līdz 1995. gadam, kad sociālās iemaksas netika veiktas. Uzulnieks to uzskata par taisnīguma jautājumu attiecībā uz vēsturiskām situācijām darba tirgus pārejas periodā.

Savukārt bāzes pensijas ieviešana paredz piemaksu pie vecuma pensijas pārskatīšanu par darba stāžu līdz 1996. gadam, jauna regulējuma izstrādi par darba stāžu pēc 1996. gada un pakāpenisku ieviešanas modeli. Sākotnēji atbalstu plānots virzīt vismazāk aizsargātajai senioru grupai — iedzīvotājiem no 85 gadu vecuma.

Uzulnieka vērtējumā šāda pieeja ļautu mērķētāk palielināt ienākumus tiem pensionāriem, kuriem atbalsts ir visnepieciešamākais, vienlaikus veidojot pamatu plašākai pensiju sistēmas sakārtošanai. Priekšlikumu īstenošanai būs nepieciešams valdības konceptuāls lēmums un grozījumi likumā «Par valsts pensijām».

Vēl būtiska prioritāte ir Goda ģimenes statusa sistēmas pārskatīšana. Paredzēts noteikt, ka Goda ģimenes statuss un ar to saistītais atbalsts pienākas visām ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu, bet statusa spēkā esamība tiek saglabāta līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz 24 gadu vecumu.

LM vērtējumā šādas izmaiņām padarīs atbalsta sistēma plašāk pieejamu, mazāk birokrātisku un atbilstošāku mūsdienu ģimeņu situācijai.

Uzulnieks norāda, ka šīs prioritātes noteiktas, ņemot vērā jaunās valdības premjera pieprasījumu katrai nozarei izvirzīt ierobežotu skaitu stratēģisku virzienu, kas balstīti datos, analīzē un iepriekš sagatavotos politikas priekšlikumos. Ministrs uzsver, ka tā neesot jauna politikas dienaskārtība labklājības nozarē, bet gan virzieni, pie kuriem LM jau ilgāku laiku strādājusi. Tie esot sagatavoti, apspriesti politikas diskusijās un tagad «pacelti valdības līmenī kā prioritāri šīs valdības laikā paveicami darbi».

Kā vēstīts, Saeima ceturtdien apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs Kulbergs.

Jauno valdību veido «Apvienotais saraksts» (AS), Nacionālā apvienība (NA), «Jaunā vienotība» (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tās deklarācijā ierakstīts, ka jaunā valdība atbildīgi izturēsies pret valsts budžeta iespējām.