Ušakova un Amerika izdošanai kriminālvajāšanai būs vajadzīgs EP lēmums

Pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma EP atcelt deputāta imunitāti EP priekšsēdētājs par šo pieprasījumu paziņo plēnumam un nodod izskatīšanai Juridiskajai komitejai.

Komiteja var pieprasīt jebkādu informāciju vai skaidrojumu, ko tā uzskata par nepieciešamu. EP deputātam tiek nodrošināta iespēja izteikties, un viņš var iesniegt dokumentus vai citus rakstiskus pierādījumus.

Komiteja aiz slēgtām durvīm pieņem ieteikumu EP pieprasījumu apstiprināt vai noraidīt, tas ir, atcelt vai aizstāvēt imunitāti. Nākamajā plenārsēdē pēc lēmuma pieņemšanas komitejā EP ar vienkārša vairākuma balsojumu pieņem lēmumu. Pēc balsošanas priekšsēdētājs EP lēmumu nekavējoties paziņo attiecīgajam EP deputātam un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Pēc imunitātes atcelšanas EP deputāts saglabā savu vietu EP, jo EP deputāta pilnvaras ir valsts piešķirtas pilnvaras, un tās nevar atņemt neviena cita iestāde. Turklāt EP deputāta imunitātes atcelšana nenozīmē, ka deputāts tiek atzīts par «vainīgu». Tā tikai ļauj valsts tiesu iestādēm sākt izmeklēšanu vai tiesvedību.

Tā kā EP deputāti ir ievēlēti saskaņā ar valsts vēlēšanu tiesību aktu, ja EP deputāts tiek atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, dalībvalsts iestādēm ir jālemj, vai viņš līdz ar to zaudē savas pilnvaras.

LETA jau rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Ušakovu, viņa toreizējo vietnieku Ameriku un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien, 10.maijā, KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas — minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka — kukuli lielā apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un pilnsabiedrības pastarpinātais īpašnieks vienojās par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu.

Vienošanās paredzēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pilnsabiedrība varētu saņemt no Rīgas domes caur tās kapitālsabiedrību maksājumus par pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu, un 30% no šiem ieņēmumiem katru mēnesi skaidrā naudā kā kukuli maksāt Rīgas domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Šādus papildu ienākumus pilnsabiedrība un tās dalībnieki guva no 2018.gada maija līdz 2020.aprīlim.

Lai panāktu grozījumus normatīvajos aktos, divas citas pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonas sagatavoja un sniedza lēmumpieņēmējiem nepatiesu informāciju par braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanas pamatotību un ietekmi uz pašvaldības un tās kapitālsabiedrības saimnieciskajām interesēm.

Noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās personas apzinājās braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanas prettiesiskumu un zaudējumu radīšanu Rīgas domei un tās kapitālsabiedrībai. Noziedzīgo nodarījumu rezultātā radītas smagas sekas — pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai nodarīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām valsts amatpersonām un vienu fizisku personu, kā arī turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret četrām juridiskām personām, kuru interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi.

KNAB šo kriminālprocesu 2023.gada 13.februārī izdalīja no iestādes 2019.gadā sākta kriminālprocesa.

KNAB izmeklēja kukuļa lielā apmērā piedāvājuma pieņemšanu, ja kukuli pieprasījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu un apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Marta beigās «Latvijas Televīzijas» raidījums «de facto» vēstīja, ka minētajā lietā iesaistīti arī Rīgas domes Satiksmes departamenta kādreizējais vadītājs Emīls Jakrins un pašvaldībai piederošās «Rīgas satiksmes» bijušais vadītājs Leons Bemhens, Amerika kādreizējais partijas biedrs Aleksandrs Brandavs, kura vārds ir saistīts ar uzņēmumu «Rīgas mikroautobusu satiksme» (RMS). Brandavs 2018.gadā bija RMS patiesais labuma guvējs.

Ušakovs un Ameriks patlaban ir Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

Tāpat ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa pērn decembrī attaisnoja Ušakovu krimināllietā par aizliegtas videonovērošanas ierīces glabāšanu. Prokuratūra apsūdzību Ušakovam uzrādīja 2021.gada nogalē pēc Krimināllikuma panta par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu aprites aizlieguma pārkāpšanu.

2021.gada novembrī EP atcēla Ušakovam deputāta imunitāti.