Pašlaik augstskolu snieguma finansēšanas kritēriji ir saistīti tikai ar pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanu, piemēram, augstākās izglītības institūcijā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbināto maģistrantu skaits, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušo jauno zinātnieku skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē.
Tiek ņemts vērā arī iepriekšējā gadā pētniecībā nodarbināto maģistrantu, doktorantu, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušo jauno zinātnieku kopskaits augstākās izglītības institūcijās pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu skaits augstākās izglītības institūcijā un kopskaits augstākās izglītības institūcijās, kā arī augstākās izglītības institūcijas īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos piesaistītais finansējums iepriekšējā gadā un citi kritēriji.
Vienlaikus ministrija vērš uzmanību, ka augstākajā izglītībā ir nepieciešams likt uzsvaru arī uz nepieciešamā darbaspēka sagatavošanu, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem noteiktās tautsaimniecības jomās.
IZM prognozē, ka ar absolventu skaita kritēriju ieviešanu varēs nodrošināt aizvien lielāku skaitu ar tautsaimniecībai nepieciešamajiem darbiniekiem, kas tiek svērts atbilstoši SIA «KPMG Baltics» pērn veiktajam pētījumam par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu. Atbilstoši tam, cik resursietilpīga ir joma, pieaug tematisko jomu koeficientu vērtības. Savukārt tieši tādās resursietilpīgajās jomās kā STEM (dabas un inženierzinātnes un tehnoloģijas) saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm paredzēts vislielākais darbinieku trūkums.
«Caur šo koeficientu izmantošanu tiks sniegts papildu augstākās izglītības iestāžu snieguma finansējums atbilstoši tam, cik daudz un ar cik lielu pieprasījumu ir attiecīgas jomas absolventi,» par savu ieceri klāsta IZM.
Lai novērstu augstskolām stimulu palielināt absolventu skaitu uz kvalitātes rēķina, piedāvāts arī ieviest kritēriju par absolventu nodarbinātību, lai mērītu, vai absolventi strādā kvalificētajos amatos saskaņā ar Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju.
Iecerēts, ka jaunajiem kritērijiem nepieciešamos datus iestādes līmenī ievāks un apkopos Absolventu monitoringa sistēma.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.