Topošās Kulberga valdības sadarbības līgumā partijas sola ievērot stingru disciplīnu un nulles toleranci pret pārkāpumiem

Kulberga topošās valdības koalīcijas līgumā tiek uzsvērts, ka mērķis ir nodrošināt valdības deklarācijas izpildi, koncentrējoties uz ierobežotu skaitu prioritāšu, kuras iespējams īstenot 14. Saeimas laikā, vienlaikus garantējot saskaņotu un fiskāli atbildīgu valdības darbu.

Partneri apņemas strādāt «savstarpējas cieņas, uzticēšanās un koleģialitātes garā, savukārt domstarpības risināt konsultāciju ceļā, publiskajā komunikācijā izvairoties no rīcības, kas varētu mazināt sabiedrības uzticēšanos valdībai».

Demisionējušās premjeres Evikas Siliņas (JV) valdībā koalīcijas līguma pārkāpumi bija regulāra parādība, īpaši pēdējā pusgada laikā, bet reālas sekas šādiem pārkāpumiem nesekoja, partijām vien palamājot vienai otru un turpinot darboties.

Kulberga topošās valdības sadarbības līgumā uzsvērta kopīga politiskā atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un to skaidrošanu sabiedrībai, kā arī pienākums ievērot demokrātijas, tiesiskuma un valsts drošības principus, tostarp Latvijas eiroatlantisko kursu.

Īpaša uzmanība dokumentā pievērsta tiesiskuma jautājumiem, nosakot, ka koalīcijā netiks pieļauta iecietība pret likumpārkāpumiem, interešu konfliktiem vai koruptīvu rīcību. Līgumā paredzēts, ka šādas situācijas netiks tolerētas politisku apsvērumu vai koalīcijas stabilitātes vārdā.

Vienlaikus partneri vienojušies, ka būtiskus jautājumus, tostarp tos, kas ietekmē valsts budžetu, nodokļu politiku, konstitucionālos pamatus, drošību vai starptautiskās saistības, var virzīt tikai ar visu koalīcijas partneru vienprātību.

Līgumā arī paredzēts, ka partneri neatbalstīs priekšlikumus, kas ir pretrunā valdības deklarācijai vai apdraud tās prioritāšu izpildi, turklāt jaunas iniciatīvas tiks virzītas tikai pēc to ietekmes izvērtēšanas uz budžetu, drošību un tautsaimniecību.

Koalīcijas koordinācijai paredzētas regulāras sadarbības sanāksmes Ministru prezidenta vadībā, kurās tiks saskaņoti būtiskākie lēmumi, savukārt steidzami jautājumi ārpus ierastās kārtības būs virzāmi tikai drošības vai krīzes situācijās.

Dokuments nosaka arī konkrētus pienākumus ministriem — katram ministram neilgi pēc valdības apstiprināšanas jāiesniedz prioritāro darbu plāns ar konkrētiem uzdevumiem, termiņiem un sasniedzamajiem rezultātiem, par kuru izpildi valdības vadītājam būs tiesības regulāri pieprasīt informāciju.

Tāpat līgumā paredzēts, ka Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt ministra demisiju, ja tas zaudējis uzticību, nepilda uzdevumus vai rīkojas pretēji valsts interesēm.

Sadarbības līgums ir politiska vienošanās, kas ir saistoša visiem partneriem kopā ar valdības deklarāciju un būs spēkā līdz attiecīgās valdības pilnvaru beigām, teikts dokumentā.

Jau ziņots, ka Kulberga pārstāvētais «Apvienotais saraksts» (AS) finanšu ministra amatam virza Māri Kučinski, tieslietu ministra amatam izvirzīts Edvards Smiltēns, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju gatavs vadīt Edgars Tavars.

No «Jaunās vienotības» (JV) jaunajā valdībā amatus saglabās ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri, uz aizsardzības ministra amatu tiks virzīts Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raivis Melnis, bet par satiksmes ministru — līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Nacionālā apvienība (NA) vadīs Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu un Klimata un enerģētikas ministrijas. NA valde kā jaunās valdības ministru amata kandidātus attiecīgi virza Saeimas deputātus Ilzi Indriksoni, Nauri Puntuli, Jāni Dombravu un Jāni Vitenbergu.

No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) jaunajā valdībā amatus saglabās ekonomikas ministrs Viktors Valainis un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, bet zemkopības ministra amatu ieņems bijušais labklājības ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis.

Tāpat no ZZS amatu saglabās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.