Topošajiem pensionāriem: 2024. gada aktualitātes

Drīzumā no 65 gadu vecuma

Par vecuma pensijām

Vecuma pensiju piešķir personām, ja tās sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un to apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 15 gadiem.

Līdz 2014. gadam vairākus gadus pensionēšanās vecums bija 62 gadi – gan vīriešiem, gan sievietēm. Savukārt no 2014. gada 1. janvāra vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums katru gadu tiek paaugstināts par trim mēnešiem.

Tādējādi 2024.gadā pensijas vecums ir 64 gadi deviņi mēneši, bet priekšlaicīgi pensionējoties – 62 gadi deviņi mēneši.

2025. gadā Latvijas iedzīvotāji varēs pieprasīt vecuma pensiju no 65 gadu vecuma, savukārt priekšlaicīgo pensiju – no 63 gadu vecuma.

Tāpat no 2025. gada palielināsies apdrošināšanas stāžs, kas nepieciešams pensijas pieprasīšanai, — no pašreizējiem 15 gadiem tas pieaugs līdz 20 gadiem.

• Kā tiek piešķirta pensija?

Ir svarīgi zināt, ka vecuma pensija netiek piešķirta automātiski, personai sasniedzot pensijas vecumu. Topošajam pensionāram ir pašam jāpiesakās pensijas saņemšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

• Kādi dokumenti nepieciešami, lai pieprasītu pensiju?

Visa informācija par Latvijas nodokļu maksātājiem ir pieejama VSAA datubāzē. Pēc pieteikuma saņemšanas VSAA aprēķinās ikmēneša pensijas apmēru.

Ja seniors strādā, viņš var pieteikties pensijai arī vēlāk: tādā gadījumā palielināsies apdrošināšanas stāžs un līdz ar to ar pensijas apmērs.

Tiem, kam ir apdrošināšanas stāžs līdz 1996. gadam, jāiesniedz šo stāžu apliecinoši dokumenti: darba grāmatiņa, kolhoznieka darba grāmatiņa, darba līgums un dokumenti par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba perioda pabeigšanu, karaklausības apliecība, mācības apliecinošs dokuments (apliecība, atestāts, diploms, mācību iestādes izziņa) u.c. dokumenti, kas pierāda apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.

2 gadus ātrāk

Par priekšlaicīgu pensionēšanos

Likums “Par valsts pensijām” ļauj doties pensijā 2 gadus ātrāk par likumā noteikto vecumu, ja ir izpildīti zemāk minētie nosacījumi. Šādā gadījumā jāiesniedz VSAA pieteikums par priekšlaicīgas pensijas piešķiršanu.

Priekšlaicīgi pensionēties var, ja:

— personai ir vismaz 30 gadu apdrošināšanas stāžs (vienāds vīriešiem un sievietēm);

— persona tajā brīdī nestrādā;

— personai tajā brīdī nav bezdarbnieka statusa.

Izvēloties pieprasīt pensiju priekšlaicīgi, jāzina, ka līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai izmaksā 50% no piešķirtā pensijas apmēra. Sasniedzot likumā noteikto pensionēšanās vecumu, pensija tiek izmaksāta pilnā apmērā.

Ja persona strādā, priekšlaicīgi piešķirtā pensija netiek izmaksāta. Pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas vienlaikus var gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju pilnā apmērā.

Pēc vecuma pensijas piešķiršanas priekšlaicīgi nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu un invaliditātes pensiju.

Reizi gadā strādājošais pensionārs var lūgt VSAA pārrēķināt pensiju, pamatojoties uz veiktajām valsts obligātās apdrošināšanas iemaksām. (Starp citu, šobrīd tiek vākti paraksti par to, lai nebūtu jālūdz pensijas pārrēķins, un valsts to veiktu automātiski).

5 gadus ātrāk

Par pensijām uz atvieglotiem noteikumiem

Likumā ir noteiktas vairākas iedzīvotāju kategorijas, kurām tiesības pensionēties piecus gadus pirms likumā “Par valsts pensijām” noteiktā pilnā pensijas vecuma.

1. Daudzbērnu vecāki, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem

• bērna vecāks vai aizbildnis, kurš ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus;
• bērna vecāks, kurš vismaz astoņus gadus aprūpējis bērnu ar invaliditāti laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu.

2.Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki.

3. Politiski represētās personas, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

4. Personas, kas līdz 1996. gadam strādājušas kaitīgos un smagos darba apstākļos, tātad kuras noteiktu laiku ir strādājuši darbos un profesijās, kas iekļautas Ražotņu, nozaru, cehu, profesiju un amatu sarakstos Nr.1 un Nr.2, kas tika apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu Nr.1173.

Atbilstošs darba stāžs bīstamos un smagos apstākļos joprojām tiek ņemts vērā, piešķirot pensijas statusu un veicot pensiju indeksāciju.

Tiesneši, militārpersonas, radošie darbinieki

Par izdienas pensijām

Tiesības saņemt izdienas pensiju ir atsevišķos amatos un profesijās strādājušajiem, kuriem pēc noteikta laika nostrādāšanas turpmākais darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību.

Izdienas pensiju piešķir:

• transporta darbiniekiem un radošajās profesijās strādājošajiem (cirka, operas, baleta u.c. māksliniekiem).
  Apdrošināšanas stāža noteikšana ir pārtraukta ar 1999. gada 1. janvāri, taču saglabājas tiesības uz izdienas pensiju par agrāk nostrādāto laiku, ja ir ievēroti pārējie minētā nolikuma nosacījumi.
• atsevišķām ierēdņu kategorijām, strādājošiem  Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Veselības ministrijas sistēmā.

Top izmaiņas

Valdībā skaļāk tiek runāts par nepieciešamību pārskatīt izdienas pensiju sistēmu. Piemēram, finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzskata, ka nepieciešams izvērtēt, kam un kādēļ pienākas izdienas pensijas, un paaugstināt pensionēšanās vecumu šīm grupām.

Plānots arī pārskatīt izdienas pensiju saņēmēju loku.

Kopš 1998. gada izdienas pensiju saņēmēju sarakstā tiek iekļautas arvien jaunas profesijas, kā rezultātā valsts izdevumi pensijām aug.

Sākotnēji tajā bija iekļautas tikai militārpersonas un Iekšlietu ministrijas darbinieki. No 2000. gada tika pievienoti prokurori, no 2005. gada – profesionālo koncertorganizāciju, teātru, cirku, koru, profesionālo orķestru darbinieki, no 2006. gada – tiesneši, no 2007. gada – diplomāti, pēc tam korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, valsts drošības iestāžu darbinieki, tad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Šobrīd valsts budžetā nepieciešams samazināt izdevumus, un izdienas pensijas ir viens no iespējamiem ietaupījumu avotiem. Ir izveidota īpaša darba, kas izvērtēs situāciju un sagatavos priekšlikumus, kuri, iespējams, jau šogad tiks nodoti apspriešanai valdībā.

Neapliekamais minimums

Par nodokļiem no pensijas

Pensijām, tāpat kā algām, ir noteikts ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Pensionāriem 2024. gadā tas ir 500 eiro.

Iepriekš:

• no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – 330 eiro;
• no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam – 350 eiro;
• no 2022. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim – 500 eiro;
• 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim – 500 eiro.

Pensijas vietā

Par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem

Ja persona ir sasniegusi pensijas vecumu, bet tai nav pietiekams apdrošināšanas stāžs vecuma pensijai, personai ir tiesības saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs 2024. gadā personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu un nav uzkrājušas pietiekamu apdrošināšanas stāžu vecuma pensijai, ir 137 eiro mēnesī (iepriekš 125 eiro).

Sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā:

— par bērniem līdz 6 gadu vecumam (ieskaitot) – 171 eiro (iepriekš 157 eiro) mēnesī; no 7 gadu vecuma — 206 eiro (iepriekš 188 eiro) mēnesī.

Minimālā vecuma pensija ir 171 eiro mēnesī (iepriekš 157 eiro); invalīdiem no bērnības — 206 eiro (iepriekš 188 eiro).

Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1, un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru paaugstina par 2% no aprēķina bāzes.

Plašāka informācija pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) mājaslapā: www.vsaa.gov.lv.

Sagatavoja Lana VASILJEVA