Tiesībsargs: Brektes murālī uz skolas sienas nav saskatāmi draudi bērnu garīgajai veselībai

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, tiesībsargs ir izskatījis kāda iedzīvotāja iesniegumu par uzsākto iedzīvotāju parakstu vākšanas iniciatīvu līdzdalības portālā «Manabalss.lv», lai nekavējoties tiktu likvidēts neviennozīmīga un erotiska rakstura murālis «Veltījums Skulmei» kopā ar neona uzrakstu «Mēs esam kā sliekas, kurām jāirdina augsne».

Murāļa autors ir Kristians Brekte, kura darbā kopumā, kā arī atsevišķos tā elementos tiesībsargs nesaskata draudus bērnu garīgajai attīstībai. Konkrētajā mākslas darbā, tiesībsarga ieskatā, nav propagandēts neviens no aspektiem, kas uzskaitīti Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Paziņojumā teikts, ka bērnu neizpratne par zīmējumu kopumā, atsevišķiem tā elementiem vai nespēja uztvert tā izveides motivāciju un izpildījuma asociatīvo sakarību, nav pietiekams iemesls, lai šo murāli uz skolas sienas aizkrāsotu.

Jansona ieskatā, lai mākslas darbs tiesiskā izpratnē varētu tikt uzskatīts par tādu, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai, ir jāpierāda, ka tas ir pretrunā ar sabiedrībā atzītiem pieklājības un morāles standartiem. Šis pierādīšanas uzdevums varētu būt ārkārtīgi sarežģīts, ņemot vērā dažādu paaudžu un visas sabiedrības kopumā laika gaitā mainīgās gaidas un izpratni par to, kas ir pieņemami un kas nav pieņemami.

Pēc tiesībsarga domām, bērniem jābūt pilnīgi sagatavotiem patstāvīgai dzīvei sabiedrībā un jābūt audzinātiem jo īpaši miera, cieņas, iecietības, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes garā. Primāri tas ir bērnu vecāku uzdevums.

«Māksla ir sabiedrības ikdienas dzīvē klātesoša, taču spēja kādā mākslas darbā saskatīt un novērtēt mākslu ne katram piemīt,» paudis Jansons, piebilstot, ka tas, ka kādai personu grupai kāds mākslas darbs nepatīk, ir pieņemami. Ir arī personu grupas, kurām tas patīk vai kuras ir gluži vienaldzīgas pret to, taču, vienas vai otras personu grupas ieskatiem par mākslas darbu nevajadzētu veicināt tā cenzūru, kas atbilstoši Satversmē noteiktajam ir aizliegta, uzskata Jansons.

No pilsoniskās līdzdalības aspekta, tiesībsarga ieskatā, pilsētvides plānošanas jautājumi ir attiecīgās pašvaldības kompetento institūciju ziņā, sniedzot atbilstošus pieļaujamības, vietas izvēles saskaņojumus šīs vides izmaiņām, uzlabojumiem, tostarp arī murāļiem uz pašvaldības īpašumā esošām ēkām, lai arī kādu sociāli urbānu funkciju tās pilsētvidē veic.

Pašvaldības ziņā ir arī rīkot publiskas apspriešanas, ja tās kā obligātas noteiktas normatīvajā regulējumā. Citos gadījumos šādu apspriešanu rīkošana ir tikai vienīgi pēc pašas pašvaldības iniciatīvas, arī gadījumos, ja to, piemēram, ierosinājuši iedzīvotāji.

Tiesībsarga paziņojumā teikts, ka Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikts, kādam jābūt izglītības iestāžu fasāžu vizuālajam noformējumam, vai arī kuru personu viedokļi par plāniem šiem noformējumam būtu jānoskaidro. Vēl jo vairāk — nav noteikts, ka uz katras ēkas pilsētvidē, kura veic kādu funkciju, fasādes būtu jāattēlo vizuāli elementi, kas nepārprotami norāda, kāda tieši iestāde šeit atrodas — izglītības, medicīnas, policijas vai kāda cita.

Pēc Jansona domām, nepārprotami gala lēmums šajā jautājumā jāpieņem Rīgas domei, vērtējot arī līdzdalības portālā «Manabalss.lv» parakstījušos personu viedokli, kas arī atbilstu labas pārvaldības principam.

Jau ziņots, ka sociālās tīklošanās platformās izraisījušās asas diskusijas par latviešu mākslinieka Brektes gleznojumu uz Rīgas 40.vidusskolas sienas.

Piemēram, Rīgas domes deputāts Konstantīns Čekušins (S) ievietojis bildi ar attēlu un paudis šaubas, vai ēka, kurā mācās 1.-5.klašu bērni, ir piemērota šādiem zīmējumiem.

Diskusijā, kurā ir simtiem komentāru, tiek pausti ļoti atšķirīgi vērtējumi, sākot ar to, ka, ja bērnu vecāki nespēj paskaidrot, ka tā ir māksla un tas ir mākslinieka redzējums, tad nez vai viņi vispār kaut ko spēj paskaidrot, līdz aicinājumam sameklēt pacēlāju, iegādāties krāsas un to aizkrāsot.

Tie diskusijas dalībnieki, kuri iebilst pret šo sienas gleznojumu, galvenokārt apšauba tā māksliniecisko vērtību, pauž satraukumu, ka mākslas darbā ir jaušams seksuāla rakstura konteksts, cilvēki attēloti kroplīgi ar vairākām acīm daudzām krūtīm.

Daži aizrunājušies pat līdz tam, ka sienas gleznojuma vietas izvēlei ir politisks konteksts, un tas speciāli uzgleznots uz skolas sienas, kurā mācības notiek krievu valodā.