Tiesa maijā turpinās skatīt lietu par krāpšanos austrumu robežas izbūvē

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra krimināllietā ir cēlusi apsūdzības piecām personām par krāpšanu lielā apmērā, kas veikta būvniecības procesos atbilstoši noslēgtajiem iepirkuma līgumiem.

Līgumi slēgti par Latvijas — Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas — Baltkrievijas robežas ierīkošanu. Vienlaikus tiesai nosūtīts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.

No apsūdzības izriet, ka apsūdzētie uzņēmuma pārstāvji ar mērķi prettiesiski samazināt būvniecības izmaksas uzņēmuma interesēs vienojās par krāpšanu.

Personas ilgstošā laika periodā noslēdza līgumus, uz kuru pamata, pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma prasības, nelikumīgi noslēdza vienošanos par projektā un iepirkumā neparedzētu darbu veikšanu. Tāpat izbūvējamie objekti, kas bija paredzēti saskaņā ar projektu un iepirkumu, tika būvniecības gaitā nomainīti uz lētākiem objektiem.

Prokurores ieskatā, pie būvniekam izdevīgākiem risinājumiem pieskaitāma, piemēram, līmētu koka konstrukciju izmantošana metāla caurteku vietā un skrūvpāļu izmantošana laipām pontonu vietā, kā arī lētāka žoga uzlikšana uz Latvijas-Krievijas robežas.

Lietā apsūdzības par krāpšanas atbalstīšanu celtas arī Valsts robežsardzes atbildīgajām personām un būvuzraugam. Krāpšanas rezultātā no Valsts robežsardzes finanšu līdzekļiem tika veiktas nelikumīgas izmaksas vairāk nekā 7,6 miljonu eiro apmērā, uzskata prokuratūra.

Turklāt šajā kriminālprocesā attiecībā pret uzņēmumu sākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai, jo tika konstatēts, ka krāpšana veikta tās interesēs.

Tiesas kalendārs liecina, ka lietā apsūdzēts Māris Peilāns, Kaspars Macāns, Zemmers, Jolanta Ķikute un Valērijs Bluss.

SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» valdes priekšsēdētājs Peilāns aģentūrai LETA norādīja, ka pozitīvi novērtē to, ka lieta beidzot ir nonākusi tiesā, jo tās virzība dodot cerību, ka «drīzumā beigsies nenoteiktības un nepamatotu apsūdzību periods», kas traucējot viņa vadītā uzņēmuma normālai darbībai.

Peilāns izvirzītās apsūdzības noraida kā nepamatotas. Viņš norāda, ka jau kopš lietas ierosināšanas brīža korekti sadarbojās ar tiesībsargājošajām iestādēm un sniedza savus skaidrojumus, argumentus un pierādījumus, kas atspēkojot izvirzītās apsūdzības.

«Diemžēl ne Iekšējās drošības birojs, kas ierosināja krimināllietu, ne prokuratūra nevēlējās vai nespēja iedziļināties argumentos un joprojām cenšas uzturēt apsūdzību,» norāda Peilāns.

Viņa ieskatā, apsūdzībā ir tehniskas, procesuālas, faktoloģiskas kļūdas, kā arī nelikumīgs un prettiesisks secinājums, tajā skaitā nepamatoti pieļaujot, ka ir nodarīti zaudējumi 7,6 miljonu eiro apmērā.

«No apsūdzības izriet, ka uz valsts robežas joslas izbūvētās infrastruktūras vietā ir neapbūvēta zeme, taču, neskatoties uz to, Valsts robežsardze kā pasūtītājs nav izteicis nevienu pretenziju būvniekam un aktīvi izmanto izbūvēto infrastruktūru,» norāda Peilāns.

Viņš pauž, ka jau notikusī lietu izbeigšana pret Valsts robežsardzes augstākajām un cita līmeņa amatpersonām apliecina, ka tajās nav bijis nozieguma sastāva, un līdzīgi beigsies arī pret viņu ierosinātā lieta.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Peilāns darbojas vairākos uzņēmumos. Viņš ir, piemēram, «Ceļu būvniecības sabiedrības «Igate»» valdes priekšsēdētājs, bet patiesie labuma guvēji ir Eva Peilāne un Baiba Radžele. «Igates» vienīgais īpašnieks ir AS «Igate-M», kur Peilāns ir valdes loceklis.