Tiesa jūnijā turpinās skatīt lietu par 100 000 eiro kukuļa piedāvāšanas mēģinājumu IeM amatpersonai

Šo lietu tiesai pērn nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra (NNVIDIP). Atbilstoši apsūdzībai divi Latvijas pilsoņi un divi Krievijas pilsoņi, pret kuriem kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, organizētā grupā mēģināja piedāvāt kukuli lielā apmērā IeM valsts amatpersonai, kā arī sagatavojās kukuļa došanai. Kukuļošanas mērķis bija panākt, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, pieņemtu lēmumu atcelt Krievijas pilsoņa ieceļošanas aizliegumu Latvijā, aģentūru LETA informēja prokuratūra.

Apsūdzētie vienojās par kukuļa apmēru, iespējamo nodošanas veidu, kārtību un termiņiem, vienojās par nepieciešamību sagatavot fiktīvus dokumentus, kas veicinātu lēmumu par ieceļošanas aizlieguma atcelšanu, izvērtēja riskus un garantijas, ka valsts amatpersona pēc kukuļa saņemšanas pieņems organizētās grupas dalībniekam — Krievijas pilsonim -, kuram liegta ieceļošana Latvijā, labvēlīgu lēmumu un veica citas darbības, lai īstenotu noziedzīgo nodomu.

Viens no organizētās grupas dalībniekiem, īstenojot kopīgo noziedzīgo nodomu, iesaistīja tā izdarīšanā trešo personu, kurai uzdeva atrast valsts amatpersonu, kura spēj ietekmēt lēmuma par ieceļošanas aizlieguma atcelšanu Latvijā pieņemšanu, piedāvāt tai kukuli, vienoties par tā nodošanu un prasītā lēmuma pieņemšanu.

Prokuratūra norāda, ka, pateicoties sabiedrības iesaistei un tiesībaizsardzības iestāžu darbam noziedzīgā nodarījuma atklāšanā un novēršanā, organizētās grupas dalībniekiem no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ neizdevās valsts amatpersonai piedāvāt kukuli.

NNVIDIP virsprokurors Jānis Omuls norāda, ka šis kriminālprocess skaidri norāda uz nepieciešamību stiprināt sadarbību starp valsts institūcijām, piemēram, Valsts drošības dienestu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), IeM iestādēm un prokuratūru, lai efektīvi novērstu šādus korupcijas riskus, savlaicīgi atklātu noziedzīgas darbības un nodrošinātu, ka vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības.

Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» iepriekš vēstīja, ka šī KNAB izmeklētā lieta ir saistīta ar centieniem no melnā saraksta izdabūt Krievijas pilsoni Aleksandru Miščenko — juristu, kurš vismaz agrāk strādājis Krievijas Nacionālajā drošības akadēmijā.

Viens no apcietinātajiem ir KNAB redzeslokā un uz tiesas sola jau iepriekš pabijušais kādreizējais Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas darbinieks Alvis Pīlāgs. Viņu 2008. gadā KNAB aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu. Tiesvedība vairāk nekā desmit gadu garumā dažādās instancēs Pīlāgam noslēdzās ar četru gadu cietumsodu.

Pīlāgs sodu sāka izciest 2022. gada pavasarī, bet tika atbrīvots pirms laika.

Melnajā sarakstā personas iekļauj iekšlietu ministrs, taču pamatojumu sagatavo Valsts drošības dienests.