Tiesa «ABLV Bank» naudas atmazgāšanas lietā pieņem noraidījumu vienam no prokuroriem

Lietā apsūdzētā Kaspara Dreimaņa aizstāve Dace Ozoliņa šodien tiesā pieteica noraidījumu lietas prokuroram Kuzmam, jo apsūdzētais un prokurors iepriekš bijuši kolēģi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un uzturējuši draudzīgas attiecības.

Viņa norādīja, ka Dreimanis un Kuzma ilgu laiku strādāja kopā vienā kabinetā un Dreimanis kādu laiku bija Kuzmas priekšnieks.

Advokāte uzsvēra, ka klients Kuzmu pazīst kopš 2004.gada, kad Kuzma sāka strādāt KNAB. Kopš tā laika starp Dreimani un Kuzmu izveidojusies ne tikai darba attiecības, bet ar cieša draudzība.

Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām, Dreimanis sācis KNAB strādāt drīz vien pēc biroja izveidošanas. Viņš darbojies kā izziņas veicējs un izmeklētājs. Pēdējais ieņemtais amats bijis Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieks. Darbu KNAB viņš pametis 2010.gada maijā. Savukārt prokurors Kuzma no 2005.gada strādāja par izmeklētāju KNAB un amatu pameta 2013.gada oktobrī, savukārt par prokuroru sāka strādāt 2014.gadā.

Kuzma atzina, ka starp viņu un Dreimani tik tiešām ir bijušas darba attiecības un draudzība. Cik viņš atceroties, ar Dreimani pēdējo reizi viņš ticies 2017.gadā, vēl pirms šīs krimināllietas ierosināšanas.

Kuzma uzskata, ka viņš spēj atdalīt draudzību no saviem darba pienākumiem.

Tiesa apspriežoties nolēma pieņemt pieteikto noraidījumu. Noraidījums pieņemts, jo tiesa nesaskata, ka Kuzma kaut kādā veidā varētu norobežot savu darbu no bijušās draudzības. Kuzma pēc tiesas lēmuma sēdi pameta.

Minētajā lietā valsts apsūdzības pusi pārstāvēja četri prokurori — Inga Savčenko, Kuzma, Jānis Baumanis un Vita Ozoliņa. Deklarācijas liecina, ka Baumanis arī no 2010.gada strādājis par izmeklētāju KNAB. Amatu viņš pametis 2015.gadā.

Savčenko ar prokuratūras preses pārstāves Ievas Šominas starpniecību aģentūrai LETA teica, ka Kuzmas noraidīšana neietekmēšot valsts apsūdzības uzturēšanu tiesā.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā pagaidām nav nozīmēta. Tiesnese Ļubova Kovaļa norādīja, ka lietā ir saņemti vairāki lūgumi, kā arī lietā ir liels dalībnieku skaits, kas grafika plānošanu padara par sarežģītu.

Pirms tiesas sēdes beigām Kovaļa pieņēma izskatīšanai apsūdzētā Vadima Reinfelda aizstāves Jeļena Kvjatkovska lūgumu par Reinfelda drošības līdzekļa atcelšanu. Iepriekš Reinfeldam tika noteikts drošības līdzeklis, kas prasa dzīvesvietas maiņas paziņošanu.

Prokuratūras pārstāvji norādīja, ka nav pamata uzskatīt, ka Reinfelds mēģinās izvairīties no tiesas procesa, līdz ar ko atbalstīja advokātes pieteikto lūgumu. Tiesnese pēc tiesas sēdes devās uz apspriedes istabu, lai lemtu šo jautājumu pirms nākamās tiesas sēdes.

Ekonomisko lietu tiesa piektdien sāka skatīt krimināllietu par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu vairāku gadu garumā.

Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā. Prokuratūra arī aicina tiesu piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli likvidējamajai kredītiestādei.

Prokuratūras ieskatā organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2018.gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā.

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā norāda, ka šie apsūdzētie ir bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušie valdes locekļi Vadims Reinfelds un Aleksandrs Pāže, kā arī bankas darbinieki Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis. Pārējie trīs apsūdzētie ir ar banku saistītie Zane Kurzemniece, Marks Špungins un Arvis Šteinbergs.

Apsūdzētie vainu neatzīst. Bernis aģentūrai LETA uzsvēra, ka nepiekrīt nevienai no lietā uzrādītajām apsūdzībām, un izteica aizdomas, ka šī lieta ir politiski motivēta. Viņš uzsvēra, ka plāno tiesā pierādīt, ka visas darbības notikušas atbilstoši likumam un banka nodarbojās ar likumīgu biznesu, kuru visus šos gadus uzraudzīja gan regulators, gan citas institūcijas.

Prokuratūrā aģentūrai LETA teica, ka netika iegūts tāds pierādījumu kopums, lai varētu «ABLV Bank» līdzīpašniekam Oļegam Fiļam uzrādīt apsūdzību. Par šo personu detalizētākus komentārus prokuratūrā nesniedza.