Švinka: Iedzīvotāji nedrīkstētu ciest no reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīkla izmaiņām

Viņš sacīja, ka Sabiedriskā transporta padomē patlaban notiek diskusija par reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīkla apmēru nākamajam gadam, tomēr lēmumi vēl nav pieņemti.

«Mana izpratne ir, ka mobilitāte un sabiedriskais transports ir ārkārtīgi svarīgs visiem cilvēkiem Latvijā, un cilvēki nedrīkstētu ciest. Protams, mums ir jāskatās, kā gudri un efektīvi veidot sabiedriskā transporta savienojamību,» uzsvēra ministrs.

 Švinka sacīja, ka budžeta likumā ir skaidri pateikts, ka bāzes finansējums reģionālajam transportam nepieaugs, tādēļ ir jāsaprot, kā iekļauties šajā budžeta apmērā, tomēr «vienkārši horizontāli griezumi» būtu nesaprotami un nepieņemami.

«Mans redzējums ir, ka mēs varam darīt labāk, ja mēs iegūtu datus. Datus pilnībā par visu reģionālā transporta savienojamību Latvijā nav izdevies iegūt, tāpēc es esmu licis kā prioritāti digitalizēt sabiedrisko transportu, sākot jau no mobilajām lietotnēm,» uzsvēra Švinka.

Viņš minēja, ka sākotnēji vajadzētu būt paziņojumiem par reisu kavēšanos un atcelšanu, savukārt nākamais posms būtu biļešu reģistrācija, lai varētu saskaitīt pasažierus, kā arī maršrutu plānotājs, kas varētu efektīvi plānot transporta savienojumus.

Švinka uzsvēra, ka ir sāktas sarunas ar dažām pašvaldībām par iespēju uzlikt pasažieru skaitītājus skolēnu autobusos, lai kopīgi varētu veikt plānošanu kopā ar reģionālo autobusu un vilcienu satiksmi. «Konkrēti Cēsu un Smiltenes pašvaldības ir paudušas gatavību būt pilotprojektā, jo arī viņi grib zināt, kur viņu iedzīvotāji pārvietojas un kam vajadzētu pievērst uzmanību. Nav pašmērķis lielo autobusu sūtīt tur, kur varbūt ir viens vai divi pasažieri,» piebilda ministrs.

Viņš piebilda, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir radusi papildu fondu finansējumu 36 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības (ES) Sociālā klimata fonda autotransportam pēc pieprasījuma.

Pēc viņa teiktā, datu rīku ieviešana prasītu pusgadu līdz gadam, tādējādi 2027.gadā pilnā apmērā varētu sākt ieviest autotransportu pēc pieprasījuma.

Vienlaikus Švinka minēja, ka SM turpinās sarunas ar pārvadātājiem. «Iepriekšējā tikšanās reizē paši pārvadātāji minēja dažādus elementus, uz kuriem varētu skatīties. Tā būtu autoostu reforma. Mani priecē, ja pašvaldības attīsta projektus «Stacija 2.0″, kur dzelzceļa staciju veido par mobilitātes punktu un pie stacijas pārceļ arī autoostu. Jau redzams, ka tad cilvēki tur novieto gan savu privāto automašīnu, gan velosipēdu un ar sabiedrisko transportu brauc tālāk,» sacīja ministrs.

Tāpat, pēc viņa teiktā, svarīga ir komercpārvadājumu tīkla sakārtošana. Ministra ieskatā ļoti liela kļūda bija noslēgt desmitgadīgus līgumus, kur jau gandrīz pašā sākumā visas puses ir nelaimīgas un nav spējīgas šos līgumus izpildīt, tādēļ nākotnē, kad atvērsies jaunas lotes, būtu jābūt trīs gadu līgumiem ar skaidrākiem noteikumiem.

«Redzu, ka lotēs automātiski ir jāliek kopā gan dotējamais reģionālais transports, gan komerctransports. Manuprāt, ir godīgi, ja uzņēmējs vienā lotē var darīt gan vienu, gan otru. Tas piedāvājumu reģionālajā autotransportā arī izlīdzinātu un sakārtotu,» skaidroja Švinka.