Stradiņa slimnīca nākamajā gadā pilnā apmērā atsāks aknu transplantāciju veikšanu

No PSKUS veiktajām pirmajām 13 aknu transplantācijas operācijām tikai pieci pacienti bija atguvušies, bet astoņi aizgāja no šīs dzīves, nenodzīvojot ilgāk par desmit dienām. Kā vēstīja masu mediji, šāda statistika bija sliktāka par daudzām Eiropas valstīm, tai skaitā arī par Lietuvu, kur aknu transplantācija tiek veikta biežāk nekā Latvijā.

Rezultātā slimnīca pieņēma lēmumu vismaz uz gadu apturēt šo transplantācijas veidu līdz brīdim, kamēr ir izveidota stabila komanda un vēlreiz veikts apmācību cikls, nodrošināta stabila pacientu plūsma.

PSKUS galvenā ārste Eva Strīķe informēja, ka šī gada 23.augustā tika veikta veiksmīga aknu transplantācija 46 gadus vecam pacientam.

Strīķe stāstīja, ka pacientam, kuram tika veikta transplantācija, vairākus gadus atpakaļ tika diagnosticēta progresējoša aknu mazspēja. Pacienta veselības stāvoklis strauji pasliktinājās un, neraugoties uz saņemto stabilizējošo un uzturošo ārstēšanu, turpinājās aknu funkcijas pakāpeniska pasliktināšanās, attīstījās hepatorenāls sindroms jeb akūta nieru mazspēja pacientam ar aknu cirozi un ascītu.

Modificējot ārstēšanu, speciālistiem izdevās stabilizēt vispārējo stāvokli, pacientam atjaunojās nieru funkcija un mazinājās skābekļa atbalsta nepieciešamība, taču veselības stāvoklis saglabājās smags, ar smagu diskoagulāciju, trombocitopēniju un ar augstu mirstības iespēju trīs mēnešu laikā. Tāpēc pacients tika iekļauts aknu transplantācijas aktīvajā sarakstā un tika uzsākta gatavošanās aknu transplantācijai.

Gandrīz septiņas stundas ilgā operācija PSKUS veikta sadarbībā ar ķirurgu Karlu Jornu no Zviedrijas Karolinskas Universitātes slimnīcas Transplantācijas ķirurģijas nodaļas un anesteziologu Gabrielu Dumitresku.

Šobrīd pacientam pēc operācijas atlabšana norit bez sarežģījumiem — transplantāta funkcija laba, pacienta vispārējais stāvoklis uzlabojas un ir uzsākta rehabilitācija. Pēc pavadītās diennakts intensīvajā terapijā, pacientu pārveda uz Gastroenteroloģijas nodaļu, kur tas turpina atveseļoties.

Slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga atgādināja, ka paralēli ārēji veiktajiem auditiem, ko veica Veselības inspekcija, Zāļu valsts aģentūra, slimnīcā tika veikts arī iekšējs audits. Pēc viņas paustā, neviens no ārējiem auditiem nenoteica, ka slimnīcai būtu jāpārtrauc aknu transplantācija, tāds esot bijis slimnīcas lēmums, lai varētu sakārtot lietas saistībā ar to.

Slimnīca lēš, ka, atsākot veikt aknu transplantācijas, gada laikā uz miljonu iedzīvotāju skaitu varētu sanākt 10 transplantācijas. Šobrīd rindā ir septiņi līdz desmit cilvēki, no kuriem aktīvā sarakstā atrodas trīs. Strīķe skaidroja, ka aktīvais saraksts nozīmē, ka šie pacienti uz transplantāciju tiek sūtīt prioritārā kārtībā, ja ir pieejams attiecīgais orgāns.

«Mums ir izveidots sadarbības tīkls, kur vienā vai citā gadījumā tiks pieaicināti speciālisti, ja uzskatīsim, ka mūsu kapacitāte ir nepietiekami ai neesam pārliecināti par notiekošo. Akūtās operācijas vienmēr ir smagākas par plānotajām,» norādīja Strīķe.

Viņa piebilda, ka patlaban slimnīca vēl nav izskatījusi aknu transplantāciju bērniem vai no dzīva donora, jo ir vēl tikai procesa sākums, un šie būtu nākamie soļi, kas jārealizē.

2018.gadā PSKUS vadībā tika pieņemts lēmums uzsākt integrācijas procesu «Scandiatransplant» donoru orgānu apmaiņas platformā. Šogad slimnīca ir saņēmusi no «Scandiatransplant» apstiprinājumu par sadarbības uzsākšanu, lai iestātos organizācijā. Tāpat ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par papildu finansējuma piešķiršanu iestāšanās «Scandiatransplant» prasību izpildei un transplantācijas speciālistu apmācībai, kā arī uzsākta PSKUS speciālistu līdzdalība «Scandiatransplant» darba grupās visās nozoloģijās un virkne citu pasākumu.

Slimnīca šobrīd ir izsludinājusi atklātu konkursu transplantācijas koordinācijas dienesta vadītāja amatam, kā arī vietnieku amatiem, jo «tas ir darbs ar visu sabiedrību, lai cilvēki apzinātos, ka lai kas dzīvē notiek, ir iespēja kādam citam ļaut izdzīvot», informēja Kreicberga.