Staķis: Aizsardzības spēju stiprināšanā galvenā problēma nav finansējums

Jautāts par austrumu flanga valstīm, Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un arī ES 2027. gada budžetu, kā arī par aizsardzības spēju stiprināšanu, Staķis atbildēja, kuras prioritātes, viņaprāt, vajadzētu stiprināt.

Eiroparlamentārietis pieminēja divus Latvijai būtiskus virzienus — slāņveida pretgaisa aizsardzību un fiziskās robežas stiprināšanu valstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju un Krieviju. Viņš skaidroja, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā aizsardzības vajadzībām paredzēts būtisks finansējuma pieaugums un daļu šo aktivitāšu varētu finansēt no šī budžeta.

Politiķis uzsvēra, ka Eiropa ir sapratusi militārās mobilitātes nozīmi. Pēc Staķa teiktā, ES nākamajā daudzgadu budžetā militārajai mobilitātei finansējumu paredzēts palielināt desmit reizes — no 10 miljardiem eiro līdz gandrīz 100 miljardiem eiro. Taču, viņa ieskatā, arī tas joprojām ir par maz.

Staķis akcentēja, ka ievērojams finansējums būs pieejams arī civilajai aizsardzībai. Viņa ieskatā, daudzas valstis saprot, ka Krievijas un Baltkrievijas radītie riski nav tikai to valstu problēma, kurām ir robeža ar šīm valstīm. Viņš norādīja, ka mūsdienās droni var ceļot tālu un sasniegt arī citas valstis, tāpēc jādomā, kā sabiedrību gatavot šādām situācijām.

«Finansējums nav problēma, par kuru mums vajadzētu domāt. Piemēram, Eiropas Investīciju banka dāsni ir gatava finansēt dažādus aizsardzības projektus, un nesen paziņots arī par jaunas aizsardzības bankas izveidi, kas būtu gatava aizdot naudu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem,» sacīja politiķis, piebilstot, ka naudas jautājumu patlaban var nolikt malā.

Staķis vienlaikus uzsvēra, ka pretgaisa aizsardzība ir problēma, kuru nevar atrisināt ātri. Lai gan Eiropā ir izveidota sava pretgaisa aizsardzības sistēma, Latvija pirmās pretgaisa aizsardzības sistēmas saņems tikai šogad, bet pārējās — trīs gadu laikā. Viņš aicināja ņemt vērā, ka būs vajadzīgs laiks, lai cilvēki iemācītos ar tām strādāt, un to nevar ātri atrisināt arī tad, ja ir daudz naudas.

Politiķis arī skaidroja, ka Ukrainai ir iezīmēti 200 miljardi eiro, no tiem 90 miljardi eiro ir aizdevums, bet 110 miljardi eiro paredzēti nākamajā ES daudzgadu budžetā. Staķa vērtējumā tas ir apmēram divas reizes mazāk, nekā Ukrainai vajadzīgs.