Stājies spēkā cietumsods uzņēmējam lietā par zēna nāvējošo notriekšanu ar Mežaparka autovilcieniņu

Augstākās tiesa trešdien atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanā.

Uzņēmējs deva mutisku rīkojumu transportlīdzekļa vadītājam sākt autovilciena ekspluatāciju, lai gan tam nebija atļaujas piedalīties ceļu satiksmē konkrētajā teritorijā un maršrutā.

Autovadītājs pēc tam ar autovilcienu notrieca mazgadīgo velosipēdistu, kurš no gūtajām traumām mira.

Uzņēmējs notiesāts par to, ka, būdams persona, kura ir atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, pārkāpa kustības drošību garantējošos ekspluatācijas noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi, kas izraisīja viņa nāvi.

Līdz ar AT lēmumu stājas spēkā apsūdzētajam piespriestais sods — brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem, uz vienu gadu atņemot tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas saistīta ar pasažieru pārvadājumiem. No apsūdzētā divu cietušo labā piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 5000 eiro katram.

Sākotnēji Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa un Rīgas apgabaltiesa apsūdzēto atzina par nevainīgu viņam celtajā apsūdzībā un attaisnoja, tomēr AT attaisnojošo spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Izskatot lietu atkārtoti apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2021.gada 19.aprīlī atzina apsūdzēto par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā.

AT norādījusi, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaudusies darbībā — apsūdzētais, dodot rīkojumu uzsākt izklaides braucienu ar autovilcienu, kuram nebija speciālās atļaujas piedalīties ceļu satiksmē un apstiprināta maršruta, pārkāpa transporta ekspluatācijas kustības drošību.

Tāpat Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesas spriedums, lemjot par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, ir motivēts. Tiesa ņēmusi vērā arī to, ka apsūdzētā rīcība, pārkāpjot kustības drošību garantējošus ekspluatācijas noteikumus, nebija tiešs cēlonis kaitīgajām sekām.

LETA jau ziņoja, ka traģiskais negadījums notika 2014.gada martā. 

Autovilciena vadītajam 2020.gada septembrī tika piespiests desmit mēnešu cietumsods, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem.

Šogad maijā AT šajā krimināllietā grozīja Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, to nenosakot, bet atstājot spriedumu spēkā daļā par noteikto sodu. Līdz ar AT lēmumu stājas spēkā apsūdzētajam noteiktais cietumsods.