Sprūds aicina ES sniegt lielāku atbalstu Ukrainai

Aizsardzības ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka ES dalībvalstu aizsardzības ministri pārrunāja drošības un aizsardzības aktualitātes, fokusējoties uz situāciju Ukrainā un ES militārā atbalsta iniciatīvām.

Sprūds uzsvēra, ka Ukrainas ofensīva Kurskas apgabalā, pārsteidzot Krieviju nesagatavotu, norāda, ka ES nevajadzētu pārvērtēt Krievijas spējas un jātic Ukrainas un ES atbalsta spēkam. Tomēr, lai panāktu Ukrainas uzvaru, ir jāturpina sniegt militāru atbalstu Ukrainai.

«Mums ir jāpalielina finansējums militāram atbalstam Ukrainai. Lielāka palīdzība šodien nozīmē mazākus izdevumus nākotnē. Tā ir investīcija mūsu drošībā un labklājībā,» uzsvēra Sprūds.

Viņš arī atzīmēja, ja visas ES valstis apņemtos militārai palīdzībai Ukrainai nodrošināt 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdzīgi kā to dara Latvija, tas veidotu kopumā vairāk nekā 40 miljardus eiro viena gada laikā jeb tik, cik ES dalībvalstis līdz šim ir novirzījušas Ukrainai divarpus gadu laikā kopš kara sākuma.

Ministrs norādīja, ka Latvija līdz 2026.gadam katru gadu apņēmusies nodrošināt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no IKP.

Padomē tika nolemts izvirzīt jaunu mērķi — līdz gada beigām palielināt apmācāmo Ukrainas karavīru skaitu līdz 75 000.

Atsaucoties uz vizīti Ukrainā aizvadītajā nedēļā, Sprūds mudināja nodrošināt skaidrāku atbalsta koordināciju ES un NATO ietvaros, kā arī samazināt birokrātiju, kas kavē atbalsta sniegšanu un piegādes.

Tāpat apspriesta ārkārtas ieņēmumu apgūšana Ukrainas militārajām vajadzībām no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem aktīviem, kā arī citas dalībvalstu iniciatīvas un ES sadarbība NATO Vašingtonas samita kontekstā. Latvijas aizsardzības ministrs aicināja valstīm nepieļaut diskusijas par jauniem kritērijiem un ierobežojumiem uz iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

Aizsardzības ministrs pateicās arī dronu koalīcijas dalībniekiem par ieguldījumu, un informēja, ka Latvija šogad ir piegādājusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem 3000 dronu, un piegādes turpināsies.