SPKC: Hantavīrusa uzliesmojuma risks Eiropas iedzīvotājiem ir ļoti zems

Hantavīruss ir reta elpceļu slimība, kas parasti izplatās no inficētiem grauzējiem un var izraisīt elpošanas un sirdsdarbības traucējumus, kā arī hemorāģisku drudzi. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka ar Nīderlandes karogu peldošajā kruīza kuģī «Hondius» notikusi hantavīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku. Uz kuģa miruši trīs pasažieri — vecāka gadagājuma Nīderlandes pilsoņu pāris un Vācijas pilsonis, bet vēl septiņos gadījumos PVO ir aizdomas par inficēšanos ar šo vīrusu.

PVO uzskata, ka inficēšanās ķēdes sākums bija Nīderlandes pāris, kas varēja inficēties pirms iekāpšanas kuģī. Patlaban saslimušajiem un noteiktajām kontaktpersonām ir noteikta karantīna un veselības stāvokļa uzraudzība, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, liecina SPKC rīcībā esošie dati.

SPKC turpina uzraudzīt situācijas attīstību saistībā ar uzliesmojumu. Latvijā hantavīrusu infekcijas gadījumi tiek reģistrēti relatīvi reti — pēdējos gados trīs līdz seši gadījumi gadā, norāda SPKC. Savukārt kopumā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 1500 līdz 5000 hantavīrusu infekcijas gadījumu.

Eiropā un Āzijā sastopama hantavīrusu infekcijas forma, kas izraisa nieru darbības traucējumus un gripai līdzīgus simptomus jeb hemorāģisko drudzi ar nieru sindromu. Savukārt Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, kur cirkulē arī citi hantavīrusi, iespējama smagāka slimības forma, kas skar plaušas un sirdi, -kardiopulmonālais sindroms.

Lai gan risks ceļotājiem kopumā ir zems, SPKC speciālisti aicina Latvijas iedzīvotājus būt informētiem par iespējamiem inficēšanās veidiem un profilakses pasākumiem, īpaši dodoties dabas tūrisma pārgājienos vai ceļojumos uz lauku reģioniem.

SPKC skaidro, ka hantavīrusi ir daudzveidīga vīrusu grupa, ko galvenokārt pārnēsā grauzēji — peles, žurkas, ciršļi, kurmji un citi. Cilvēki var inficēties, ieelpojot aerosolus jeb putekļus, kas satur inficētu dzīvnieku urīna, izkārnījumu vai siekalu daļiņas, kā arī cieša kontakta rezultātā ar inficētu grauzēju izdalījumiem, pašiem grauzējiem vai piesārņotām virsmām.

Visbiežāk saskare notiek grauzēju izveidotās dzīvesvietās vai reti izmantotās saimniecības telpās. Riska faktoru būtiski palielina tīrības un kārtības neievērošana telpās un izteikta grauzēju klātbūtne, par ko liecina grauzēju ekskrementi un citas pēdas. Tūristi ar grauzējiem var saskarties arī dabā, tostarp dzīvnieku novērošanas vietās, kur tie tiek piebaroti.

SPKC norāda, ka tikai relatīvi neliela daļa ceļotāju nonāk šādos apstākļos. Pie riska grupām pieder arī ceļotāji, kuri ilgstoši uzturas kopā ar vietējiem iedzīvotājiem vai dzīvo pagaidu nometnēs. Grauzējus var piesaistīt teltis, īpaši aukstā laikā un pārtikas trūkuma apstākļos.

Dodoties ceļojumos, īpaši dabas tūrisma maršrutos, kempingos vai lauku apvidos, iedzīvotāji aicināti regulāri mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni, īpaši pēc saskares ar vidi, kura varētu būt grauzēju piesārņota. Ja ūdens nav pieejams, jālieto roku dezinfekcijas līdzeklis.

SPKC arī iesaka izvēlēties tīras, labi uzturētas naktsmītnes bez redzamām grauzēju pazīmēm, piemēram, izkārnījumiem, grauzumiem, caurumiem sienās vai alām, neatstāt pārtiku atklātā veidā un uzglabāt to noslēgtos traukos. Tāpat iedzīvotāji aicināti izvairīties no vietām ar uzkrātiem atkritumiem vai stāvošu ūdeni, stingri ievērot higiēnas prasības kempingos, lietot tikai drošu dzeramo ūdeni — pudelēs vai vārītu -, kā arī neēst pārtiku, kas varētu būt nonākusi saskarē ar grauzējiem.

Augļus un dārzeņus ieteicams rūpīgi nomazgāt vai nomizot. SPKC uzsver, ka nekad nevajag aiztikt dzīvus vai beigtus grauzējus un to izdalījumus. Tāpat jāizvairās no netīrām, slikti vēdinātām un putekļainām telpām, piemēram, šķūņiem un noliktavām, kur var būt grauzēju izkārnījumi, īpaši sausu putekļu veidā. Jāizvairās arī no sausu putekļu un netīrumu nonākšanas gaisā, lai tie netiktu ieelpoti.

SPKC aicina lauku apvidos valkāt slēgta tipa apavus, vajadzības gadījumā lietot cimdus, pirms ceļojuma konsultēties ar ārstu par iespējamiem riskiem konkrētajā reģionā, sekot aktuālajai informācijai par infekcijas slimību izplatību galamērķa valstīs un ņemt vērā vietējo veselības iestāžu norādījumus.

Centrā norāda, ka grauzēji var pārnēsāt ne tikai hantavīrusu infekciju, bet arī vairākas citas infekcijas slimības, tāpēc minētie pasākumi palīdz izvairīties arī no tām.

Hantavīrusa infekcijas simptomi parasti parādās vienas līdz sešu nedēļu laikā pēc inficēšanās. Slimība parasti sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem — drudzi, kad temperatūra sasniedz vismaz 38 grādus, muskuļu sāpēm, drebuļiem, akūtiem zarnu simptomiem, piemēram, sliktu dūšu, vemšanu, caureju un vēdera sāpēm, kā arī akūtiem elpceļu simptomiem, tostarp klepu, elpas trūkumu, sāpēm krūtīs un apgrūtinātu elpošanu.

Parādoties šādiem simptomiem pēc ceļojuma, īpaši pēc uzturēšanās lauku teritorijās vai vietās ar iespējamu kontaktu ar grauzējiem, SPKC iesaka nekavējoties telefoniski vērsties pie ārsta un informēt par slimības pazīmēm un ceļojuma maršrutu.

SPKC ir sagatavojis profesionālajām ārstu asociācijām un slimnīcām informāciju par Andu hantavīrusa infekciju, tās diagnostiku, kā arī rīcību slimības konstatēšanas gadījumā.