Smiltēns norādīja, ka statistika par lietu vidējiem izskatīšanas termiņiem liecina, ka krimināllietu izskatīšana tiesās, īpaši apelācijas instances tiesās, joprojām ieilgst.
«Latvijas tiesu vēsturē ir pat leģendāras lietas, kad izaugušas jau divas paaudzes, bet galīgā sprieduma joprojām nav,» uzsvēra ministrs.
Kriminālprocesa likumu, kas izstrādāts pirms 2005. gada un kopš tā laika vairāk nekā 60 reizes būtiski grozīts, var salīdzināt ar 20 gadus vecu automašīnu, kas daudzkārt remontēta, norādīja Smiltēns, uzsverot, ka ir pienācis laiks domāt par pilnīgi jauna regulējuma izstrādi.
Smiltēns informēja, ka Tieslietu padomē notika plaša diskusija un tās rezultātā panākts kompromiss izveidot darba grupu Tieslietu padomes paspārnē.
«Tajā būs pārstāvji no Tieslietu ministrijas (TM), tiesām, advokatūras un citām iesaistītajām pusēm. Darba grupas uzdevums būs identificēt galvenās problēmas, kas praksē saistītas ar Kriminālprocesa likuma piemērošanu,» skaidroja Smiltēns.
Ministrs cer, ka darbu izdosies paveikt tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā, norādot, ka neatkarīgi no tā, kurš pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām vadīs TM, šādam darbam ir jāturpinās.
«Kad problēmas būs identificētas, varēs pieņemt pamatotu lēmumu, vai esošo «automašīnu» vēl iespējams kvalitatīvi uzlabot vai tomēr pienācis laiks veidot pilnīgi jaunu Kriminālprocesa likumu,» skaidroja Smiltēns.
Kā vienu no problēmām Smiltēns norādīja nepieciešamību līdzsvarot kriminālprocesa dalībnieku tiesības un nodrošināt procesa efektivitāti.
Smiltēns norādīja, ka ilgstoši kriminālprocesi var radīt būtiskas sekas gan apsūdzētajām personām, kurām var tikt ietekmēta profesionālā dzīve un reputācija, gan uzņēmumiem, kuru darbību var ietekmēt iesaldēti līdzekļi vai apturēti ieguldījumi. Viņš uzsvēra, ka prognozējama un efektīva tiesu sistēma ir būtiska arī investīciju piesaistei.
Tāpat ministrs atzina, ka ikvienam jābūt iespējai izmantot procesuālās garantijas un pārsūdzēt nolēmumus, taču tiesiskuma nodrošināšanai nepieciešams, lai procesi notiktu saprātīgā termiņā.
Smiltēns uzsvēra, ka ilgstoši kriminālprocesi var radīt būtiskas sekas arī gadījumos, kad lieta noslēdzas bez notiesājoša sprieduma vai ar salīdzinoši nelielu sodu. Piemēram, ja mantai uzlikts arests, vairāku gadu garumā var tikt ierobežota uzņēmuma darbība un radīti reputācijas zaudējumi.
Viņš norādīja, ka Latvijā, kas ir neliela valsts, reputācijai ir īpaši liela nozīme, un ieilguša procesa dēļ uzņēmumi un organizācijas var zaudēt sadarbības partnerus, klientus vai finansējumu. Tādēļ būtiski rast līdzsvaru starp kvalitatīvu izmeklēšanu, taisnīgu tiesu un kriminālprocesa norisi saprātīgos termiņos.
Smiltēns norādīja, ka lielākās bažas rada nevis izmeklēšanas posms, bet gan tiesvedības process, jo tiesas process ir publisks un tā ilgums var būtiski ietekmēt iesaistītās personas un uzņēmumus. Viņaprāt, tiesvedībai jānotiek iespējami ātri, lai mazinātu ar ilgstošu procesu saistītos riskus.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.