Tiesā oktobrī būs pieejams spriedums lietā pret Krievijas pilsoni par leģionāru piemiņas vietas apgānīšanu

Ģenerālprokuratūra iepriekš iesniedza apelācijas protestu par Zemgales rajona tiesas lēmumu attaisnot Igaunijas un Krievijas pilsoni Andreju Patrikejevu pierādījumu trūkuma dēļ.

Zemgales rajona tiesas tiesnese Agnese Adgere vērtēja, ka lietas izskatīšanas gaitā netika gūti pierādījumi, ka apsūdzētais būtu sadarbojies ar Krievijas specdienestiem, kā arī būtu apgānījis pieminekli.

Pērn tiesa attaisnoja Patrikejevu par piemiņas akmens «Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem — Latviešu leģiona karavīriem» apgānīšanu Krievijas specdienesta uzdevumā. Tāpat tiesa atcēla Patrikejevam kā drošības līdzekli piemēroto apcietinājumu un nosprieda atbrīvot viņu no apcietinājuma nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas.

Tiesnese uzsvēra, ka, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, ar kuriem pamatota Patrikejevam celtā apsūdzība, tiesa atzina, ka lietā nav pierādījumu par to, ka apsūdzētais būtu saņēmis uzdevumu no Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieka pret atlīdzību personu grupā ar personu, pret kuru izdalīts kriminālprocess, veikt darbības pret piemiņas vietām, proti, apliet ar krāsu un veikt dažāda veida uzrakstus uz pieminekļiem, tādējādi vēršoties pret valstu iekšējo drošību.

Turklāt neesot pierādījumu, kas apstiprinātu, ka Patrikejevs būtu apgānījis pieminekli, to aplejot ar sarkanu krāsu un uzzīmējot uz tā kāšu krustu un citus zīmējumus, skaidroja tiesnese. Tāpat ar lietā esošajiem pierādījumiem neesot pierādīts, ka apsūdzētais, piekrītot pret atlīdzību ar savu transportlīdzekli vest personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, būtu zinājis par šīs personas nolūku un mērķiem un būtu darbojies ar šo personu ar vienotu nodomu.

Ievērojot minēto, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība, tiesa atzina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. panta trešo daļu pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu pret viņu celtajā apsūdzībā, savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma nosacījumiem saprātīgu šaubu esamība par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu ir pamats attaisnojoša sprieduma taisīšanai.

Kā norādīja prokuratūrā, izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka apsūdzētais ar vēl vienu vīrieti, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, saņēma uzdevumu no Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieka veikt provokatīvas darbības Lietuvas un Latvijas teritorijās. Apsūdzētajam par piedāvāto atlīdzību 350 eiro apmērā bija jāveic dažādas darbības, kas vērstas pret piemiņas vietām.

Prokuratūra skaidroja, ka abi vīrieši apzināti izpildīja Krievijas izlūkdienesta darbinieka rīkojumu — apgānīja pieminekli «Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem — Latvijas leģiona karavīriem» Tukuma novada Džūkstes pagasta «Rumbās». Šādas darbības atzīstamas kā tīša bīstama kaitnieciska provokācija, lai atbilstoši Krievijas un ārvalstnieka interesēm vērstos pret Latvijas valsts drošību un Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu.

Apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīts arī mantisks kaitējums 2367 eiro apmērā. Prokuratūra aģentūru LETA iepriekš informēja, ka 1977. gadā dzimušo apsūdzēto Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni, visticamāk, Krievijas specdienesti savervējuši platformā «Telegram».

Valsts drošības dienests (VDD) jau iepriekš medijiem paziņoja, ka minētā darbība vērtējama kā provokācija, lai atbilstoši Krievijas interesēm Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu. Izmeklēšanā konstatēts, ka līdzīgas pieminekļu apgānīšanas veiktas arī pārējās Baltijas valstīs.

VDD iepriekš atzinis, ka Krievijas specdienesti savervētos Eiropas valstu iedzīvotājus nereti sūta īstenot kaitnieciskas aktivitātes ārpus viņu mītnes valsts, lai jauktu pēdas.