Slimnīcu tīkla plāns nonācis līdz konkrētam iestāžu sadalījumam pa līmeņiem

Iecerēts, ka jaunais slimnīcu dalījums un ar to saistītās prasības stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. VM skaidro, ka ārstniecības iestādēm nepieciešams laiks projektā paredzēto izmaiņu ieviešanai.

Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejama diennakts neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, diagnostiskie izmeklējumi, terapijas un hronisku pacientu ārstēšana.

Reģionālās slimnīcas papildus nodrošinās plašāku specializēto palīdzību, tai skaitā biežāk nepieciešamos ķirurģijas, traumatoloģijas, dzemdību un bērnu aprūpes pakalpojumus.

Savukārt daudzprofilu slimnīcas nodrošinās ārstēšanu visos galvenajos jeb pamatprofilos — neatliekamajā medicīnā, terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijā, kā arī citos sarežģītākos ārstēšanas virzienos, kur nepieciešama augstāka kapacitāte un speciālistu pieejamība.

Tas nozīmē, ka vienkāršāka un biežāk vajadzīgā palīdzība būs pieejama tuvāk dzīvesvietai, bet sarežģītākos gadījumos pacienti tiks ārstēti slimnīcās ar atbilstošu pieredzi un resursiem, skaidro VM.

Daudzprofilu slimnīcu līmenī tiks iekļauta Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Savukārt reģionālo slimnīcu līmenī iekļauta Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Madonas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.

Lokālo slimnīcu līmenī ir Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Preiļu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, kā arī Bauskas slimnīca.

Atsevišķām lokālajām slimnīcām paredzēti papildu risinājumi neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības nodrošināšanai, ņemot vērā reģionālos apstākļus un pieejamības jautājumus.

Latgales pierobežas lokālajām slimnīcām — Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, Alūksnes slimnīcai, Preiļu slimnīcai, Ludzas medicīnas centram un Krāslavas slimnīcai — noteikti īpaši nosacījumi, lai nodrošinātu papildus gatavību pacientu uzņemšanu. Šie risinājumi ļauj saglabāt ārstniecības pieejamību pierobežas teritorijās, kur ģeogrāfiskā sasniedzamība ir īpaši nozīmīga, atzīmē VM.

Tāpat paredzēti pielāgoti risinājumi Tukuma un Bauskas slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbībai, ņemot vērā šo slimnīcu nozīmi neatliekamās palīdzības pieejamības nodrošināšanā un 60 minūšu sasniedzamību pieguļošajās teritorijās.

Noteikumu projekts paredz pārskatīt prasības neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darba organizācijai un personālam atbilstoši slimnīcas līmenim. Paredzēts stiprināt neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu darbību, kā arī precizēt prasības personālam, nosakot minimālo dežūrpersonāla sastāvu un specializāciju katrā slimnīcā.

VM skaidro, ka visās slimnīcās palīdzība tiks nodrošināta diennakts režīmā. Lokālajās slimnīcās neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā ārsta pieejamību plānots nodrošināt atbilstoši noteiktajam slimnīcas profilam un pacientu plūsmai, paredzot diennakts dežūras vai atsevišķos gadījumos internista vai ķirurga darbu darbdienās no plkst. 8 līdz 20, kā arī brīvdienās un svētku dienās no plkst. 8 līdz 20. Pārējā laikā ārsta pieejamību paredzēts nodrošināt dežūrrežīmā, ārstniecības procesu organizējot ar slimnīcā pieejamo speciālistu iesaisti.

Pacientiem būs pieejami pamata izmeklējumi, tai skaitā radioloģiskie izmeklējumi, un neatliekamā aprūpe arī attālākos reģionos. Vienlaikus sarežģītākus gadījumus paredzēts koncentrēt slimnīcās ar lielāku kapacitāti. VM ieskatā, šāda pieeja ļaus vienlaikus nodrošināt gan pakalpojumu pieejamību, gan kvalitāti.

Būtiska daļa grozījumu attiecas uz pacientu observācijas sistēmas pilnveidi. Paredzēts ieviest vienotus kritērijus, kas ārstiem ļaus izvēlēties alternatīvas stacionēšanai gadījumos, kad tā nav medicīniski nepieciešama. VM norāda, ka tas ļaus samazināt nepamatotu hospitalizāciju skaitu, paaugstināt aprūpes efektivitāti un resursus novirzīt pacientiem, kuriem stacionārā aprūpe patiešām nepieciešama.

Grozījumi paredz pilnveidot arī veselības aprūpes finansēšanas modeli, precizējot maksājumus par dežūrārstu darbu, observāciju un citiem pakalpojumiem, kā arī ieviešot iespēju elastīgāk pārdalīt finansējumu starp stacionārajiem un ambulatorajiem pakalpojumiem. Tāpat finansējumu paredzēts vairāk sasaistīt ar sniegto pakalpojumu apjomu, kvalitāti un pacientu plūsmu.

Plānotās izmaiņas, pēc VM skaidrotā, risinās vairākas ilgstošas problēmas — ārstniecības personāla trūkumu un pārslodzi, nevienmērīgu pakalpojumu kvalitāti starp slimnīcām, kā arī ierobežotu piekļuvi specializētiem pakalpojumiem reģionos.

Vienlaikus paredzēts stiprināt mehānismus pacientu pārvešanai starp ārstniecības iestādēm un attīstīt slimnīcu savstarpējo sadarbību, tai skaitā telemedicīnas risinājumus.

VM uzsver, ka noteikumu projekta mērķis nav veselības aprūpes budžeta ekonomija, bet gan pakāpenisku un pārdomātu pārmaiņu īstenošana slimnīcu tīklā līdz 2029. gadam. Šogad slimnīcu tīkla reformai nebūs ietekmes uz valsts budžetu.

Slimnīcu tīkla reformas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus paredzēts sadalīt, 50% atstājot pacientu ārstēšanai esošajā slimnīcā ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu nodrošināšanai, bet 50% novirzot stacionāro pakalpojumu sniegšanai slimnīcām, kurās pieaugs pacientu plūsma.

VM norāda, ka Latvijas slimnīcu tīkla attīstība notiek saskaņā ar starptautiskajām tendencēm, jo arī citas Eiropas valstis reformē slimnīcu sistēmu, koncentrējot specializētos pakalpojumus lielākos centros un paplašinot ambulatoro aprūpi.

Vienlaikus, lai mazinātu spriedzi ārstniecības iestādēm reformas laikā, VM tuvākajās nedēļās plāno sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam par veselības nozares budžeta iekšējo resursu pārdali 2026. gadā.

Tāpat iecerēts, ka Nacionālajam veselības dienestam 2027. un 2028. gadā būs tiesības, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstveida iesniegumu, stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai paredzētos līdzekļus novirzīt ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai, ja ārstniecības iestāde sniedz gan ambulatoros, gan stacionāros pakalpojumus.

Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2027. un 2028. gadā plānots 111 673 180 eiro gadā, bet 2029. gadā un turpmāk ik gadu — 102 134 969 eiro. VM norāda, ka pasākumus plānots īstenot ministrijas budžeta ietvaros, pārstrukturējot finansējumu un veicot pārdali starp stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem.