Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) pieraksta laikā pacients tiek informēts, ka vizīte notiek valsts valodā. Ja pacients neprot latviešu valodu, viņam tiek ieteikts ierasties ar tulku vai tuvinieku, kurš var palīdzēt tulkot. Savukārt, ja šāda iespēja nav pieejama, pacients slimnīcas iespēju robežās tiek konsultēts viņam saprotamā valodā, kā prioritāti izvirzot pacienta intereses, skaidroja PSKUS sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Kļaviņa.
Neatliekamās situācijās, kad slimnīcā nonāk dažādu valstu pilsoņu, kuri runā citās valodās, nepieciešamības gadījumā tiek iesaistīti arī citi slimnīcas kolēģi, kuri pārzina attiecīgo valodu, vai tiek izmantoti mūsdienīgi digitālie risinājumi, lai uzlabotu saziņu ar pacientu. Ļoti retos gadījumos, ja pacients runā valodā, ko nesaprot neviens no personāla, slimnīca sazinās ar attiecīgās valsts vēstniecību ar lūgumu nodrošināt tulku.
Kļaviņa norādīja, ka slimnīca apzinās valodas jautājumu nozīmīgumu pacientu drošības un ārstniecības kvalitātes nodrošināšanā. Slimnīca turpinās uzraudzīt valodas lietošanas praksi un, ja nepieciešams, veiks papildus pasākumus, lai novērstu problēmas, kas varētu rasties saistībā ar citas valodas lietošanu.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) jau pirms Pacientu tiesību likuma grozījumiem tika ieviesta sistēma, kas ļauj izvairīties no situācijām, kad pacients vai ārsts ambulatorās konsultācijas laikā nespēj kvalitatīvi sazināties. Kā skaidroja BKUS Komunikācijas daļas vadītāja Dace Ševčenko, slimnīcā ir apzināta un apkopota informācija par to, kādu svešvalodu pārvalda katrs ārsts. Piesakoties plānveida vizītei, zvanu centra operators vai klientu apkalpošanas dienesta darbinieks attiecīgi — rakstiski vai telefoniski — informē, kādā valodā ārsts sniedz konsultācijas. Ja pacientam un/ vai viņa pārstāvim nav attiecīgo valodu zināšanu, tiek meklēts alternatīvs speciālists, kurš var un vēlas sniegt konsultāciju pacientam vēlamajā valodā.
«Primāri saziņa ar pacientiem notiek valsts valodā, bet ja pacients to nepārvalda, tad situācija tiek risināta pēc iespējas individuāli. Ja vizītei jānorit svešvalodā, tad vadāmies pēc ārsta svešvalodas zināšanām — tātad — konsultācija notiek tajā svešvalodā, ko pārzina ārsts,» norādīja Ševčenko.
Viņa atzīmēja, ka neatliekamajā palīdzībā gan valodas jautājums ir sekundārs, jo primāri sniegt palīdzību. Pēc pirmās palīdzības sniegšanas tiek nodrošināta saziņa kaut vai ar kolēģu starpniecību, kuri attiecīgajā Neatliekamā medicīnas centra maiņā pārvalda nepieciešamo svešvalodu, un vienojas par tālāko rīcību.
Savukārt profesionāla tulka vai tulkošanas pakalpojumi pacientiem BKUS nav īpaši nodrošināti. Ševčenko gan atzina, ka, būtu labi, ja būtu finansējums pastāvīgiem tulkošanas pakalpojumiem ārstniecības iestādēm, jo pašreiz viss, kas saistīts ar tulkošanu, tiek segts no ārstniecības iestādes finansējuma.
Reģionos situācija ir visnotaļ līdzīga, piemēram, Vidzemes slimnīcā tulka pakalpojumus nenodrošina, bet ikdienas saziņai nodaļās parasti ir kāds no personāla, kuram ir valodas prasmes, īpaši jaunajiem ārstiem, ja nepieciešama angļu valoda. Savukārt vecāka gada gājuma ārsti prot krievu valodu, informēja slimnīcas Attīstības un mārketinga daļas vadītāja Jolanta Vaido.
Vidzemes slimnīcai ir arī izveidojusies sadarbība ar Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūru, kuras tulka pakalpojumus var izmantot trešo valstu pilsoņiem.
Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode informēja, ka Pacientu tiesību likuma grozījumiem Daugavpils reģionālajai slimnīcai ir pievērsta pastiprināta uzmanība, jo Daugavpilī nepārprotami ir krievvalodīgo iedzīvotāju pārsvars. Slimnīcas administrācija šobrīd nesaredz lielas problēmas komunicējot ar dažādu tautību pacientiem.
«Lielāks izaicinājums ir angļu valodas prasmes jo, ņemot vērā robežas tuvumu, nereti slimnīcā tiek hospitalizēti pacienti, kuri nesaprot un nerunā nekādā mums zināmajā valodā. Iespējams šī situācija mainīsies, kad tuvāko gadu laikā slimnīcas kolektīvu papildinās jaunie ārsti, kuriem komunikācija krievu valodā būs apgrūtināta,» sacīja Vaivode.
Viņa uzsvēra, ka tas, ja pacientam nebūs līdzi tulka, nekādā ziņā nedrīkst būt un nebūs par iemeslu atteikumam sniegt neatliekamo palīdzību. Arī šobrīd slimnīcā nereti saskaras ar situācijām, kad palīdzība tiek sniegta pacientiem, ar kuriem kritiska veselības stāvokļa dēļ, kontakts ir apgrūtināts vai neiespējams.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pacientu tiesību likumā, kuros noteikts, ka pacientiem pašiem būs jānodrošina tulkošana valsts valodas nezināšanas gadījumā.
Gadījumā, ja pacients nepratīs valsts valodu un runās tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacientam pašam būs jānodrošina tulkošana, par šodien pieņemtajām izmaiņām aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Kā izņēmums šai normai noteikti gadījumi, kad tas nebūs iespējams objektīvu iemeslu dēļ.
Grozījumi likumā veikti, lai uzlabotu pacientu tiesību ievērošanu. Likumā nostiprināts, ka pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu uzsākšanas pakalpojumu sniedzējam būs pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.