Siliņa: Vētras skartajiem iedzīvotājiem pēc palīdzības vispirms jāvēršas pie apdrošinātājiem

Par kopējiem vētras radītajiem zaudējumiem vēl esot pāragri spriest, jo visas vētras sekas vēl nav apzinātas, no daudzās ēkām pat vēl nav izsūknēts ūdens. 

Ņemot vērā, ka nav zināmi pašreizējie zaudējumu apmēri, nav skaidrs arī iespējams līdzekļu apjoms, kuru šim mērķim varētu iegūt no Eiropas Savienības.

Pēc premjeres paustā, ir secināts, ka pašlaik lielākā problēma ir lauztie koki, tāpēc Finanšu ministrijai uzdots sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī Zemkopības ministriju kopīgi rast risinājumu tam, kā ātri palīdzēt vētrā cietušajiem iedzīvotājiem atbrīvoties no kritušajiem kokiem.

«Labā ziņa ir tāda, ka pašlaik vēl spēcīgas lietavas nav gaidāmas,» atsaucoties uz meteorologu sniegto informāciju padomes sēdes laikā, teica Siliņa.

Pašlaik gan neesot zināms, cik liels palīdzības apjoms varētu būt pieejams vienam iedzīvotājam, kuram vētra radījusi zaudējumus.

Sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka arī pašām pašvaldībām aktīvi jāinformē iedzīvotāji par iespējām saņemt palīdzību.

Jau ziņots, ka svētdienas naktī un pirmdienā piedzīvotā vētra viscaur Latvijai atstājusi ievērojamu postažu, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Tāpat ziņots, ka, pieprasot līdzekļus cietušajam objektam, kas nav apdrošināts, valsts pozitīva lēmuma gadījumā var piešķirt 70% no nepieciešamā finansējuma, bet 30% būs jānodrošina no pašvaldības budžeta, savukārt apdrošinātiem objektiem pašvaldības līdzfinansējums būs 25% no nepieciešamām izmaksām, un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.

Ja kopējās izmaksas pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, tad Ministru kabinets var lemt par citiem atbalsta nosacījumiem, tai skaitā citiem pašvaldības nodrošināmā līdzfinansējuma apmēriem un atbalstāmajiem izdevumiem, piemēram, izdevumi koku zāģēšanai un aizvākšanai, informēja ministrija.

Papildus pašvaldība var pieprasīt līdzekļus no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» to izdevumu kompensēšanai, kas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu izmaksāti dzīvojamās mājas vai dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem mājas renovācijai, lai likvidētu avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā». Starp kompensējamajiem izdevumiem ir arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktais pabalsts krīzes situācijā.

VARAM akcentē, ka šādos gadījumos pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā, bet lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru — ne mazāk kā 10% apmērā.

Arī iepriekš pašvaldībām bija iespēja krīzes vai stihisku nelaimju gadījumos pieteikties atbalstam no valsts budžeta.