Siliņa: Valsts drošība ir valdības darba augstākā prioritāte

Līdz ar drošību Ministru prezidentes otra prioritāte esot tautsaimniecība un konkurētspēja, lai vairotu valsts un katra iedzīvotāja pārticību.

Kā pēc valdības sēdes preses konferencē teica Siliņa, galvenais valdības uzdevums ir panākt, lai valstī ir ekonomiskā attīstība, lai iedzīvotājiem būtu droša vide, kur dzīvot, lai investori gribētu šeit investēt.

Viņa uzsvēra, ka iedzīvotājiem šajā valstī jājūtas laimīgiem un gaidītiem.

Investīcijas Latvijas aizsardzībā šogad sasniegušas 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valdība attīsta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, Latvijas militāro industriju un infrastruktūru, tajā skaitā, lai šeit uzņemtu daudz apjomīgākus sabiedro valstu spēkus un tehniku.

Latvijā būs vairāk NATO sabiedroto karavīru un spēcīgākas vienības ar jaudīgāku tehniku, NATO kaujas grupas lielumam sasniedzot brigādes līmeni.

Siliņa norāda, ka palielināts finansējums sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai, lai modernizētu iekšlietu nozares infrastruktūru, nodrošinātu atalgojuma pieaugumu darbiniekiem, vienlaikus uzlabojot civilās aizsardzības sistēmu un izveidojot Krīžu vadības centru Ministru prezidentes pārraudzībā.

Papildu finansējums iekšējai drošībai ir valdības prioritāšu augšgalā, veidojot arī nākamo gadu valsts budžetus.

Valdība nostiprina Latvijas robežu, kas ir arī NATO un Eiropas Savienības ārējā robeža. Lai ierobežotu nelegālo migrāciju, ir pabeigta sauszemes žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju, un turpinās darbi uz robežas ar Krieviju. Notiek vērienīga Latvijas robežas militārā aprīkošana un nostiprināšana, veidojot visā Baltijā vienotu robežas aizsardzības līniju, teikts ziņojumā.

Kā norāda Siliņa, valdība strādā, lai līdz 2035.gadam dubultotu valsts ekonomikas apjomu, īstenojot ambiciozo Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju.

Latvijai esot potenciāls kļūt par zaļās enerģijas lielvalsti, notiek mērķtiecīgs darbs, lai kāpinātu atbalstu eksportspējīgajiem, inovatīvajiem un produktīvajiem uzņēmumiem un ekonomikas sektoriem. Ieviešot valsts naftas drošības rezervju jauno pārvaldības modeli, prognozējams, ka turpmākajos desmit gados valsts ietaupījums būs vairāk nekā 500 miljoni eiro.

Ministru kabinets tiešā un nepastarpinātā veidā sadarbojas ar lielajiem ārvalstu investoriem Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, un piedāvā investoriem «zaļo koridoru», atvieglojot administratīvās procedūras, kas saistītas ar birokrātisko slogu.

Siliņa īpašu uzmanību veltot administratīvā sloga mazināšanai valstī kopumā, atbrīvojot uzņēmējus no nesamērīgiem izdevumiem un patērētā laika. Nekustamo īpašumu sektorā notiek pārmaiņas, lai par 70% samazinātu būvniecības projekta īstenošanas ilgumu no ieceres līdz gatavai celtnei.

Tāpat notiek birokrātijas mazināšana finanšu pakalpojumu jomā, lauksaimniecībā, kā arī darbs pie tāda piedāvājuma izmaiņām nodokļu sistēmā, kas vienkāršotu nodokļu nomaksu.

Ministru prezidente pievērsusies arī izglītības jomai. Izglītība esot priekšnoteikums jebkuras valsts ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai un izaugsmei. Valdība jau palielinājusi un turpina palielināt STEM priekšmetu — dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika — lomu izglītībā.

Notiekot darbs, lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību katrā skolā, neatkarīgi no tās atrašanās vietas. Lai to panāktu, izstrādāts jauns izglītības finansēšanas modelis, apmaksājot izglītības pakalpojumus pēc programmu finansēšanas principa.

Valdība strādājot, lai nodrošinātu iespējami vienlīdzīgāku valsts pakalpojumu pieejamību reģionos, un mazinātu atšķirības starp pašvaldībām. Strādājot pie izmaiņām pašvaldību finansēšanas kārtībā, kā galvenais princips noteikta ekonomiskās aktivitātes veicināšana — tas attiecoties gan uz galvaspilsētu, gan valstspilsētām, gan katru Latvijas pašvaldību.

Īpaša programma paredzēta Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskajai attīstībai.

Ziņojumā Siliņa pievērsusies arī palīdzības sniegšanai Ukrainai.

Militārais, politiskais un cita veida atbalsts Ukrainas uzvarai karā par savu pastāvēšanu un brīvību esot valdības uzmanības centrā.

«Krievijas sakāve un Ukrainas uzvara nostiprinās Latvijas, mūsu reģiona, Eiropas un visas pasaules drošību. Tāpēc Latvija apņēmusies šogad un nākamos gadus vismaz 0,25% no IKP gadā novirzīt Ukrainas militārajam atbalstam. Kopējais atbalsts Ukrainai 2024.gadā pārsniedz 200 miljonus eiro. Panākts lēmums par iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu,» teikts ziņojumā.

Tāpat turpinoties visu veidu ekonomisko un citu veidu saišu saraušana ar Krieviju. Paātrinātās sinhronizācijas plāns paredz pārtraukt darbību vienā elektroenerģijas tīklā ar Krieviju un Baltkrieviju (BRELL), tādējādi nodrošinot drošāku elektroapgādi un cenu izlīdzināšanos reģionā.

Pēc Latvijas priekšlikuma, 14.sankciju pakotnes piedāvājumā iekļauts mangāna rūdas tranzīta un eksporta uz Krieviju aizliegums. Satiksmē aizliegts piedalīties transportlīdzekļiem ar Krievijas reģistrācijas numuriem. Ministru kabinets ieklausījies lauksaimnieku bažās, un Latvija panākusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa ierobežošanu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā kopumā.

Tas vienlaikus ļaujot Latvijas zemniekiem būt konkurētspējīgākiem, kā arī samazina Krievijas ienākumus.

Reaģējot uz sarežģīto situāciju lauksaimniecības produktu tirgos un lauksaimnieku aicinājumiem mazināt birokrātisko slogu, pēc Latvijas iniciatīvas ir panāktas izmaiņas Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas regulējumā. Mazināts kontroļu apjoms mazajām saimniecībām, paredzētas lielākas elastības lauksaimniekiem prasību izpildē un valsts uzraudzības iestādēm.

Ziņojumā norādīts, ka valdība īsteno reformas, lai samazinātu recepšu medikamentu cenas par 15% — 20%, vienlaikus palielinot to pieejamību. Veselības aprūpei nodrošināts vēsturiski lielākais budžeta pieaugums, pilnveidojot primārās veselības aprūpes pakalpojumus, investējot ģimenes ārstu prakšu kapacitātē un uzlabojot to sniegto pakalpojumu kvalitāti, veicot nozares digitalizāciju un organizējot metodisko vadību.

Rosināta veselības aprūpes iestāžu pārvaldības sakārtošana.

Ministru kabinets arī strādājot, lai mazinātu neaizsargātāko sabiedrības grupu sociālo atstumtību un ekonomisko ievainojamību, kāpinot sociālās palīdzības apmērus, iztikas minimuma un zemākā atalgojuma sliekšņus, indeksējot pensijas, ieviešot jaunus sociālos pakalpojumus.

Esot nodrošināta elektrības rēķinu nesamērīgā pieauguma daļēja kompensācija, kā arī atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā, pakāpeniski piešķirot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.

Valdība īstenojot pasākumus vardarbības izskaušanai, īpaši koncentrējoties uz tās novēršanu ģimenē, tajā skaitā pret bērniem un sievietēm.

Šo ziņojumu Saeima varētu skatīt 13.jūnijā ārkārtas sēdē.