Siliņa: Publiskā sektora atalgojums tik strauji augt vairs nedrīkst

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. «Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim,» izteicās Siliņa.

Kā ziņots, vēlēto un Saeimas iecelto valsts amatpersonu bāzes alga 2025.gadā pieaugs par 6% — no 1205,71 eiro šogad līdz 1278,05 eiro nākamgad, liecina informācija Ministru kabineta mājaslapā.

Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam vēlētajām un Saeimas ieceltajām amatpersonām mēnešalgu nosaka, par pamatu ņemot bāzes mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu. Bāzes mēnešalgas aprēķini savukārt pamatā balstās uz vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tā tiek pārrēķināta reizi gadā.

Valsts augstākajām amatpersonām — Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, Satversmes tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam — mēnešalgas aprēķinam tiek piemērots koeficients «septiņi», attiecīgi šīm amatpersonām 2025.gadā maksimālā bruto mēnešalga būs 8946 eiro salīdzinājumā ar 8440 eiro šogad.

Ministru algas aprēķinam tiek piemērots koeficients 6,2, tādējādi attiecīgi ministru bruto mēnešalga 2025.gadā būs 7924 eiro salīdzinājumā ar 7475 eiro šogad. Saeimas deputātu algas aprēķinam piemēro koeficientu 3,5, tādējādi deputātu bruto alga nākamgad būs 4473 eiro salīdzinājumā ar 4220 eiro šogad. Parlamentāro sekretāru algas aprēķinam piemēro koeficientu 5,5 un attiecīgi alga nākamgad pieaugs līdz 7029 eiro mēnesī salīdzinājumā ar 6631 eiro šogad.

Jau ziņots, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks otrdien valdības sēdē sacīja, ka valdībai, plānojot 2025.gada budžetu, ar tēriņiem jābūt ļoti piesardzīgiem.

Viņš skaidroja, ka saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm gan 2024.gadā, gan 2025.gadā ir liels risks, ka budžeta deficīts var pārsniegt pieļaujamo 3% līmeni no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc tēriņi būtu jāierobežo.

Tāpat Kazāks mudināja valdību jau laikus runāt ar Eiropas Komisiju (EK), skaidrojot, ka pieaug izdevumi aizsardzībai, kas radušies ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Kazāks arī aicināja ierobežot publiskā sektora algu pieaugumu, kas šī gada septiņos mēnešos audzis par 18%. Kazāks uzsvēra, ka tik straujš algu kāpums publiskajā sektorā «velk līdzi» arī privāto sektoru, tādējādi pasliktinot tā konkurētspēju. «Tik straujš algu kāpums nedrīkst turpināties,» uzsvēra Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents vērsa valdības uzmanību arī uz to, ka pastāv lieli riski Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīciju savlaicīgā īstenošanā. Tāpat Kazāks norādīja, ka jābūt piesardzīgiem arī ar valsts parāda audzēšanu. 

Jau ziņots, ka valdība šodien uzklausa Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028.gadā.

Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2025.gadā ir negatīva — mīnus 13 miljoni eiro, bet turpmākajos gados fiskālā telpa ir pozitīva, tostarp 2026.gadā tā būs 32,2 miljoni eiro, 2027.gadā — 43,5 miljoni eiro, bet 2028.gadā — 1,4 miljoni eiro, teikts FM ziņojumā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024.gadā FM vērtējumā sasniegs 2,6% no IKP.

Prognozētais budžeta deficīts ir par 0,3 procentpunktiem zemāks, nekā tika prognozēts šā gada aprīļa sākumā, izstrādājot Stabilitātes programmu 2024.-2028.gadam, un par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas noteikts likumā «Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam».

Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas būs augstāks nekā iepriekš prognozēts — 2,9% no IKP 2025.gadā, 2,7% no IKP 2026.gadā, 2,4% no IKP 2027.gadā un 2,2% no IKP 2028.gadā. FM skaidro, ka augstāku deficītu galvenokārt nosaka zemāki nodokļu ieņēmumi, kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem augot vidēji par 5% gadā, lielāki valsts speciālā budžeta izdevumi un negatīvāka ietekme no vispārējās valdības komersantu saimnieciskās un finanšu darbības nekā iepriekš prognozēts.